2022. gadā pasaule panāca savu visu laiku vērienīgāko vienošanos, lai līdz desmitgades beigām apturētu dabas iznīcināšanu.
Divus gadus vēlāk valstis jau atpaliek no savu mērķu sasniegšanas.
Gandrīz 200 valstis šodien, 21.oktobrī, tiekas divu nedēļu ANO bioloģiskās daudzveidības samitā COP16 Kalifornijā, Kolumbijā, un tās tiks pakļautas spiedienam pierādīt savu atbalstu Kuņmingas un Monreālas Globālās bioloģiskās daudzveidības pamatnolīguma mērķiem.
Valstu un uzņēmumu galvenās bažas rada tas, kā maksāt par saglabāšanu, jo COP16 sarunu mērķis ir izstrādāt jaunas iniciatīvas, kas varētu radīt ienākumus dabai.
“Mums šeit ir problēma,” sacīja Gevins Edvards, bezpeļņas organizācijas Nature Positive direktors.
“COP16 ir iespēja atjaunot enerģiju un atgādināt visiem par viņu saistībām pirms diviem gadiem un sākt labot, ja mēs vēlamies sasniegt 2030. gada mērķus,” sacīja Edvards.
Dabas iznīcināšanas ātrums tādu darbību rezultātā kā mežizstrāde vai pārzveja nav samazinājies, savukārt valdības neievēro termiņus savos bioloģiskās daudzveidības rīcības plānos, un finansējums saglabāšanai ir miljardu dolāru attālumā, lai sasniegtu 2025. gada mērķi.
Kolumbijas samits, kas atzīmē 16. sanāksmi starp valstīm, kuras parakstīja sākotnējo 1992. gada konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ir līdz šim lielākais bioloģiskās daudzveidības samits, kurā ir reģistrējušies aptuveni 23 000 delegātu, kā arī plaša izstāžu zona, kas ir atvērta sabiedrībai.
Tas, vai līdzdalība un spiediens var mudināt valstis veikt drosmīgākas saglabāšanas darbības, vēl ir redzams.
Skaidrākā pazīme, ka centieni kavējas, ir fakts, ka lielākajai daļai valstu vēl ir jāiesniedz nacionālie saglabāšanas plāni, kas oficiāli pazīstami kā nacionālās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un rīcības plāni (NBSAP), lai gan tās bija piekritušas to darīt līdz COP16 sākumam.
Līdz piektdienai 31 no 195 valstīm bija iesniegusi plānu ANO bioloģiskās daudzveidības sekretariātam.
Bagātākas valstis ir ātrāk iesniegušas savus plānus, piemēram, Austrālija, Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja un Kanāda.
Amerikas Savienotās Valstis piedalās sarunās, bet nekad nav ratificējušas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, tāpēc tām nav pienākuma iesniegt plānu.
Vēl 73 valstis līdz piektdienai bija izvēlējušās iesniegt tikai mazāk vērienīgu iesniegumu, kurā izklāstīti to valsts mērķi, nesniedzot sīkāku informāciju par to, kā tie tiks sasniegti.
Tā kā ir iesniegts tik maz plānu, ekspertiem, visticamāk, būs grūti novērtēt progresu, lai sasniegtu nolīgumā noteikto mērķi “30 reiz 30” līdz 2030. gadam saglabāt 30% sauszemes un jūras.
Kolumbijas vides ministre Susana Muhamada, kas pilda arī COP16 prezidentes pienākumus, sacīja, ka, lai gan samitā ir jānovērtē līdz šim iesniegtie plāni, tajā ir arī jārisina, kāpēc tik daudzi citi kavējas.
“Varētu būt, ka līdzekļu nepietiek, piemēram, lai varētu izstrādāt plānus,” aģentūrai Reuters sacīja Muhamads. Viņa sacīja, ka valstis ar jaunievēlētām valdībām, iespējams, joprojām sāk darboties.
Nabadzīgākajām valstīm ir bijis grūtāk atrast finansējumu un zināšanas, kas nepieciešamas nacionālo bioloģiskās daudzveidības plānu izstrādei, sacīja Pasaules Dabas fonda (WWF) aizstāvības vadītāja Bernadeta Fišlere Hūpere.
Nauda dabai
COP16 samita galvenā prioritāte ir ne tikai panākt, lai valstis apņemtos ievērot saglabāšanas politiku un plānus, bet arī atrast jaunus finansējuma avotus nabadzīgākām valstīm dabas mērķu sasniegšanai.
COP15 sarunās 2022. gadā sarunu dalībnieki izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam katru gadu atvēlēt 20 miljardus ASV dolāru, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm bioloģiskās daudzveidības jomā.
Saskaņā ar ESAO septembrī publicētajiem datiem, tas nav daudz vairāk par 15,4 miljardiem ASV dolāru gadā, kas jau 2022. gadā tika aizplūst dabai. Lai gan tas padara 2025. gada mērķi sasniedzamāku, tas arī nozīmē, ka mērķis varēja būt vērienīgāks.
“Ja jūs tikai skatāties uz jaunu naudu, kas ir paziņota kopš (COP15), lai īstenotu šo sistēmu, tas ir diezgan maz,” sacīja Braiens O’Donels no Campaign for Nature aizstāvības grupas.
Tā kā datos ir divu gadu nobīde, valstis neuzzinās, cik daudz šogad dabai tiek tērēts, līdz tiks sasniegts mērķis.
Pasaule ātri mainījās pēc COP15 vienošanās, lai dažu mēnešu laikā izveidotu jaunu Globālās bioloģiskās daudzveidības pamatfondu.
Fonds tika iecerēts kā viens no pasaules galvenajiem instrumentiem, lai samaksātu par saglabāšanu, tā mērķis ir piesaistīt miljardus dolāru.
Taču dažas valstis kopš tā laika ir devušas ieguldījumu, un līdz šim ir savākti tikai 238 miljoni ASV dolāru, liecina kampaņas Dabas apkopotie dati.
Muhameds sacīja, ka sarunās par finansējumu un politikas pārskatiem sarunu dalībniekiem ir jāturpina pievērst uzmanību reālās pasaules dabas krīzei.
Viņa ir arī mudinājusi valstis apsvērt savus plānus klimata pārmaiņu apkarošanai kā daļu no bioloģiskās daudzveidības darba kārtības, ņemot vērā to, ka tie ir savstarpēji saistīti. Piemēram, globālā sasilšana ir uzkarsējusi okeānus līdz nepieredzētam līmenim, un šogad pasaule piedzīvo jau ceturto masveida balināšanas notikumu.
“Pēdējais rādītājs patiešām ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās realitāte,” viņa teica. “Šobrīd mums nav labāk nekā pirms diviem gadiem.”
