Drīzumā Latvijas iedzīvotāji varēs uzelpot. Valdība ir vienojusies ar pārtikas piegādātājiem un mazumtirgotājiem par pārtikas cenu samazināšanu. Šādi tēmas aprakstu ievada Lietuvas mediji
Kamēr Lietuvas valdība joprojām apsver, kā samazināt pārtikas cenas, iedzīvotāji meklē lētākas vietas, kur iegādāties pārtiku.
“Manuprāt, tirgū ir labāk, jo dažreiz viņi pazemina cenu un var kaulēties, bet veikalos nevar,” sacīja kāda intervētā.
“Tagad tirgū ir lētāk. Tur zemenes ir garšīgākas,” teica iedzīvotāja.
Lētāko pārtikas produktu vidējā groza cena Lietuvā gada laikā ir pieaugusi par 10 eiro. Tātad par nepieciešamākajām precēm, iespējams, būs jāiztērē aptuveni 70 eiro.
“Ja tā ir gaļa, tad 50 eiro, varbūt vairāk. Ja bez gaļas, tad noteikti līdz 20,” apgalvoja cits intervijas dalībnieks.
Kāda lietuviete no Itālijas, kura ieradās tirgū, bija pārsteigta par cenām. “Šeit tās ir dārgākas. Varu jums apgalvot, ka Lietuvai klājas grūti,” viņa teica.
Latvijas iedzīvotāji jau priecājas. Valsts valdība, pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji ir parakstījuši memorandu par cenu samazināšanu.
“Viņi nepalielinās savu peļņu uz cilvēka rēķina, lai cena tiešām būtu pieejama,” sacīja Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Arūnas Svitojus.
Tiek veidots 10 lētāko preču grozs, kura cena tiks pastāvīgi regulēta. Iedzīvotāji arī varēs sekot līdzi cenām un tās salīdzināt, kamēr Lietuvas valdība vēl risina sarunas un diskusijas Pārtikas padomē. Tā nesola steigties sekot Latvijas piemēram.
“Mēs gaidīsim šādu vienošanos ietekmi un redzēsim, vai ir vērts to atkārtot Lietuvā,” sacīja premjerministrs Gintauts Palucks.
Ekonomikas un inovāciju ministrs Lukass Savickass cer, ka Seims līdz vasarai pieņems grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas legalizētu būtisku produktu cenu uzraudzības mehānismu.
“Valdība jau ir spējusi iesniegt pozitīvu secinājumu, lai mēs objektīvi varētu redzēt, kur un kādas tendences veidojas cenu ziņā. Ja mēs redzēsim, ka kaut kas, teiksim, rada jautājumus, mēs to redzēsim no objektīviem datiem,” norādīja L. Savickass.
Ekonomistu ieskatā, Latvijas lēmums ne vienmēr ir piemērots Lietuvai. Salīdzinot ar Igauniju un Latviju, pārtikas cenas Lietuvā bija viszemākās.
“Lietuvā pārtikas cenas pēdējā gada laikā ir pieaugušas par 4,4 procentiem, savukārt Igaunijā tās ir pieaugušas par 6,3 procentiem, bet Latvijā par 6,5 procentiem. Ja skatāmies uz pārtiku kopumā, godīgi sakot, situācija Lietuvā ir vislabākā,” skaidroja ekonomists Aļģirds Bartkus.
Zemākām cenām Latvijā vajadzētu būt jūtamām divu nedēļu laikā. Bijusī finanšu ministre Gintare Skaiste nesteidzas priecāties par saviem kaimiņiem.
“Visticamāk, ka šī groza cenas samazināsies, bet vai uzņēmumi, vēloties saglabāt tādu pašu rentabilitātes līmeni, palielinās citu produktu cenas, ir atklāts jautājums,” apliecināja G. Skaiste.
Iedzīvotāji nav vienisprātis par to, vai mūsu valdībai vajadzētu regulēt pārtikas cenas.
“Man šķiet, ka jums ir jāregulē, vismaz nedaudz,” sacīja intervijas dalībnieks.
“Varētu būt kādas atlaides cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk,” sacīja iedzīvotāja.
Ekonomisti brīdina, ka cenu kontroles ieviešana rada deficīta risku.
“Notiktu tas, kas notika PSRS beigās. Preces vienkārši pazustu no plauktiem. Tās tiktu pārdotas Vjetnamai, Angolai, Centrālāfrikas Republikai,” sacīja ekonomists.
Valdības izveidotā Pārtikas padome izmeklē, kas pārtikas ķēdē visvairāk paaugstina cenas.
“Neatkarīgi no tā, vai tie ir lauksaimnieki, pārstrādātāji vai tirgotāji – pēc tam, kad būsim to visu izvērtējuši, varēsim izlemt, vai varam panākt kaut kādu nacionālu vienošanos,” uzsvēra premjerministrs.
Pēc Lauksaimniecības palātas priekšsēdētāja teiktā, pārtika kļūtu lētāka, ja saīsinātos piegādes ķēdes un lauksaimnieki varētu piegādāt savu produkciju tieši veikaliem.
“Poļu lauksaimnieks saņem augstāku cenu par pienu, šis piens nonāk Lietuvā un ir lētāks nekā Lietuvā saražotais un pārstrādātais piens. Tas nozīmē, ka nauda paliek starpposma ķēdēs,” sacīja A. Svitojus.
“Vietējās tirdzniecības veicināšana varētu veicināt zemākas cenas un videi draudzīgāku produktu ražošanu, ko veicinātu noteikta sadarbība,” sacīja G. Skaiste.
Nākamā Pārtikas padomes sanāksme ir paredzēta pēc mēneša.
