Preču un pakalpojumu cenas pieaug vēl straujāk nekā iepriekš. Inflācija pavasarī pārsniedza 4 procentus, un arī lētākie pārtikas produkti ir kļuvuši dārgāki. Atklāti tiek lēsts, ka preces Lietuvā maksā līdzīgi vai pat nedaudz vairāk kā Vācijā, taču ekonomisti aicina saprast, ka “cenas ceļas tikai no labas dzīves”, un, valsts ekonomikai augot un algām pieaugot, nav vērts gaidīt citu scenāriju. Par to raksta Lietuvas mediji
Gada laikā kafija un šokolāde mūsu valstī ir sadārdzinājušās par 40%, lētākais jogurts un lētākais sviests ir sadārdzinājušies vēl par 30%, bet siļķes ir sadārdzinājušās par 20%.
Petras Čepkausks, Pricer.lt pārtikas nodaļas vadītājs, paskaidroja, ka šis nesenais cenu pieaugums ir saistīts ar pagājušajā gadā reģistrēto pārtikas cenu samazinājumu, kas turpinājās līdz pat vasarai.
“Kafija, šokolāde — tās kļūst dārgākas ražas dēļ, bet es to vēl saprotu. Tomēr cenu pieaugums ir redzams arī pamatprecēs, lētākajās. Sviests kļūst dārgāks par 30 procentiem. Tā ir sastāvdaļa citās precēs, tāpēc tas paātrinās gan konditorejas izstrādājumu, gan citu preču cenu pieaugumu,” viņš teica
Kā viņš uzsvēra, pārtikas cenu pieaugumu visvairāk izjūt vidusslānis. Pēc viņa teiktā, daļa no iegādātajām precēm 2022.–2023. gadā kļuva dārgākas, taču to cenas šajā laikā nav “atgriezušās”.
“2018. gadā mūsu cenu līmenis bija 80 procenti no ES vidējā rādītāja. Tagad mums ir dati par pagājušo gadu, kas ir gandrīz 103,6 procenti. Tikmēr Vācijas cenas šajā laikā pieauga līdz 103,4 procentiem. Tas nozīmē, ka mēs esam dārgāki nekā Vācija, bet bez lielākām algām. Un viņu algas ir aptuveni divreiz lielākas,” salīdzināja P. Čepkausks.
Naudas ieplūdei tirgū ir ietekme
Mazumtirdzniecības tīkla Norfa īpašnieks Dainius Dundulis raidījumā apgalvoja, ka nevar skatīties akli, ir jāizvērtē šādu cenu pieauguma iemesli.
“Augsto procentu likmju periodā preces nebija dārgas, bet tagad tirgos visā ES ir sākusi ieplūst papildu nauda. Naudas apjoms, tostarp Lietuvā, pieaug, kas nozīmē, ka tās daudzumam ir jāatbilst esošo preču daudzumam. Ja tas neatbilst, radīsies deficīts.”
Pašlaik preces kopumā kļūs dārgākas vidēji par naudas summu, kas kļūs pieejama valstī vai ES.
“Vēl viens faktors ir nodokļu politika. Tā dažādās valstīs atšķiras, bet, lai kāda tā arī būtu, attiecīgi cenas šajās valstīs svārstās,” viņš teica, uzsverot, ka arī algas ietekmē cenas.
Pēc D. Dunduļa domām, lai gan visi redz tikai preču pēdējo pieturu – tirgotājus, ir jāsaprot, ka cenas ceļas no apakšas – no izejvielu parādīšanās.
“Viss izlīdzinās, un viss,” viņš teica.
M.Dubņikovs: cenas ceļas tikai no labas dzīves
Ekonomists un Pārtikas padomes loceklis Marius Dubņikovs piekrita, ka cenas Lietuvā jau ir sasniegušas Eiropas cenu līmeni, taču viņš apliecināja, ka arī algas aug.
“Cilvēki dažreiz sadusmojas, kad saku, ka cenas ceļas tikai labas dzīves dēļ. Tās krītas tikai tad, kad viss ir patiešām slikti – 2009. gadā tās kritās, jo visi centās izdzīvot. <…> Es neredzu daudz iespēju Pārtikas padomē <…> kad veidojās tik skaļi saukļi, ka mēs samazināsim, mēs pārskatīsim (cenas), bet šādā vidē to nav iespējams izdarīt, vai arī jūs zaudēsiet produktu, tas nonāks Vācijā,” viņš teica.
Pārtikas padome pašlaik, viņš teica, izskata atsevišķas produktu grupas un izvērtē datus.
“Kurš ņem kādu procentu? Vai nav kaut kāds laupītājs, kas visu aizslauka?” sacīja ekonomists, bet piebilda, ka pagaidām Lietuva īsti neatšķiras no citām valstīm.
Kā jau teikts, var droši apgalvot, ka Lietuva jau ir panākusi Eiropas cenas.
“Tāpēc es domāju, ka šie izaugsmes tempi vairs nebūs tik augsti. Vai varbūt mēs iesim tālāk un darīsim lietas ar nodokļiem un minimālās algas paaugstināšanu <…>
“Cenas nevar nepieaugt, un tas ir tikai divu iemeslu dēļ: naudas vērtības samazināšanās – inflācija – un algu pieaugums. Un mēs arī palielinām nodokļus, ieviešam akcīzes nodokļus. Tā tas viss sanāk kopā. Vissvarīgākais ir tas, lai mūsu ienākumi aug,” viņš teica.
