Pasaulē pirmajā visaptverošajā pētījumā, kurā, izmantojot detalizētus datus par pārtiku, tika novērtēta gan veselības aprūpes iestādēs pasniegtās pārtikas uzturvērtība, gan ietekme uz vidi, pētnieki novērtēja ēdienkartes un pārtikas iepirkuma datus no divām vidēja lieluma slimnīcām un trim pansionātiem Vācijā. Šo iestāžu ēdināšanas pakalpojumi, visticamāk, atspoguļo daudzu veselības aprūpes iestāžu pakalpojumus valstīs ar augstiem ienākumiem. Pētījums publicēts žurnālā The Lancet
“Mēs atklājām, ka maltītēs bija pārāk maz veselīgu augu izcelsmes pārtikas produktu, piemēram, dārzeņu, augļu, pilngraudu un pākšaugu, un pārāk daudz rafinētu graudu, pievienotā cukura, sāls un piesātināto tauku,” saka medicīnas doktore Liza M. Pērtnere, vadošā autore no PIK un Charité. “Tas noved pie nepietiekamas uzturvielu nodrošināšanas un zemas uztura kvalitātes.” Visās analizētajās iestādēs maltītes kritiski atpalika no ieteicamās galveno uzturvielu, piemēram, folātu, kālija un B6 vitamīna, dienas devas, un arī pansionātos nebija pietiekami daudz olbaltumvielu.
“Kalorijas no pilnvērtīgiem augu izcelsmes pārtikas produktiem veidoja mazāk nekā vienu piektdaļu no enerģijas patēriņa visās iestādēs, kas ir daudz mazāk nekā 80 procenti, ko iesaka Planētas veselības diēta,” piebilst Pērtnere. Tajā pašā laikā rafinēti graudi veidoja vairāk nekā 20 procentus no kalorijām, un sarkanā gaļa veidoja 10 līdz 17 procentus, kā rezultātā kopumā uztura kvalitāte bija slikta. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, proti, sarkanā gaļa un piena produkti, arī bija galvenie negatīvās ietekmes uz vidi, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju, zemes izmantošanas izmaiņu un ūdens piesārņojuma, veicinātāji.
“Mūsu rezultāti liecina, ka veselības aprūpes iestādēs pasniegtais ēdiens rada risku veselībai, ja to patērē ilgtermiņā, jo neveselīgs uzturs ir viens no galvenajiem hronisku slimību cēloņiem,” skaidro Natālija Lambrehta no Stenfordas Universitātes. “Tas ir īpaši satraucoši, jo veselības aprūpes iestādēm vajadzētu būt veselīga uztura paraugiem. Turklāt mēs atklājām, ka viņu ēdināšanas pakalpojumi veicina vides degradāciju un klimata pārmaiņas, kas arī apdraud veselību,” piebilst Lambrehta. Autori secina, ka būtiskas izmaiņas veselības aprūpes ēdināšanas pakalpojumos ir būtiskas, lai aizsargātu gan cilvēku, gan planētas veselību.
Par laimi, abus var panākt ar līdzīgām darbībām: samazinot dzīvnieku izcelsmes pārtikas pārmērīgu patēriņu, vienlaikus palielinot veselīgu, augu izcelsmes produktu uzņemšanu. Pētnieki iesaka veselības aprūpes iestādēm noteikt obligātus uztura un ilgtspējības standartus, kā arī regulāri novērtēt pārtikas kvalitāti un ietekmi uz vidi, jo tie ir svarīgi veselības uzlabošanai un planētas aizsardzībai.
Vācija pagājušajā gadā publicēja uztura stratēģiju, kurā skaidri minēta ēdināšanas pakalpojumu uzlabošana veselības aprūpes iestādēs, taču līdz šim trūkst politisku darbību. Pētījuma autori uzsver, ka par trūkumiem nav vainojamas tikai iestādes, jo pēdējos gados ir pieaudzis finansiālais spiediens un citas prasības. “Gan politikas veidotājiem, gan veselības aprūpes sniedzējiem steidzami jāpiešķir prioritāte pārtikas kvalitātei, jānosaka skaidri standarti un jānovērš esošie datu trūkumi, lai nodrošinātu, ka maltītes patiesi veicina veselību, nekaitējot planētai,” saka Pērtnere. Projektu finansēja Vācijas Bundesstiftung Umwelt (DBU).
