Pirmdien globālā virszemes vidējā gaisa temperatūra sasniedza 17,15C, pārspējot svētdien uzstādīto rekordu 17,09C.
Tas pārspēj 2023. gada jūlijā uzstādīto rekordu, un šonedēļ tas varētu tikt pārspēts vēlreiz.
Dažās pasaules daļās, tostarp Vidusjūras reģionā, Krievijā un Kanādā, ir spēcīgi karstuma viļņi.
Klimata pārmaiņas paaugstina globālo temperatūru, jo siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, kad cilvēki sadedzina fosilo kurināmo, sasilda Zemes atmosfēru.
“Lai gan ir sagaidāmas svārstības, klimatam turpinot sasilt, mēs, visticamāk, turpināsim pārspēt rekordus, un katrs jauns rekords mūs ved vēl neatklātā teritorijā,” saka profesore Rebeka Emertona, Copernicus Climate klimata zinātniece.
Arī dabiski sastopamā klimata parādība El Niño šī gada pirmajos sešos mēnešos klimatam pievienoja siltumu, taču tā ietekme tagad ir mazinājusies.
Ārkārtējs karstums ir nopietns veselības apdraudējums, un katru gadu tūkstošiem nāves gadījumu ir saistīti ar augstu temperatūru.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2000.–2019. gadā visā pasaulē katru gadu notikuši gandrīz pusmiljons ar karstumu saistītu nāves gadījumu.
Ķīna šonedēļ izsludinājusi karstuma brīdinājumus, valsts centrālajos un ziemeļrietumu rajonos reģistrēta temperatūra, kas pārsniedz 40C.
Krievija cīnās ar savvaļas ugunsgrēkiem Sibīrijā, un arī Spānija un Grieķija izturēja vairākas dienas augstas temperatūras.
ASV vairāk nekā 40 miljoni cilvēku otrdien saskārās ar bīstamu temperatūru, un valsts rietumu rajonos ir izcēlušies meža ugunsgrēki.
Vidējā globālā temperatūra vasarā ziemeļu puslodē parasti sasniedz maksimumu jūlijā vai augustā.
Ziemeļu puslodē ir lielas sauszemes masas, piemēram, ASV vai Krievija, kas sasilst ātrāk nekā okeāni, kas dominē dienvidu puslodē.
Saskaņā ar profesora Emertona teikto, nesenā pēkšņā temperatūras paaugstināšanās lielās Antarktīdas daļās ir ievērojami augstāka par vidējo.
Lielas temperatūras svārstības šajā gadalaikā Antarktīdā nav nekas neparasts – tās arī veicināja temperatūras rekordu 2023. gadā.
Jūras ledus līmenis reģionā ir gandrīz tikpat zems kā šajā laikā pagājušajā gadā, kas arī noved pie jūras temperatūras, kas ir augstāka par vidējo dienvidu okeānā.
“Karstākās dienas rekords atkal ir pārspēts, jo pasaule turpina sadedzināt milzīgu daudzumu naftas, gāzes un ogļu,” saka Frīderike Oto, Londonas Imperiālās koledžas Grantemas institūta klimata zinātnes vecākā lektore.
“Katrs pārspēts rekords ir brīdinājums, ka mūsu klimats sasilst līdz bīstamam līmenim. Šie brīdinājumi kļūst daudz biežāki; tomēr mums ir visi rīki, tehnoloģijas un zināšanas, lai apturētu situāciju pasliktināšanos — aizstāt fosilo kurināmo ar atjaunojamo enerģiju un pēc iespējas ātrāk samazināt emisijas līdz nullei,” viņa piebilda.
