Maskava zaudē ietekmi Vidusāzijas un Kaukāza valstīs to negatīvās attieksmes dēļ pret karu, ko Krievija izvērsa Ukrainā. Kazahstāna tradicionāli ir bijusi viens no Krievijas tuvākajiem partneriem: prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pagājušajā nedēļā apmeklēja Vladimira Putina dzimšanas dienas ballīti, bet šo ceturtdien sveica viņu reģionālajā konferencē Astanā. Taču viņš neatbalstīja iebrukumu Ukrainā, neatzina tās anektētās teritorijas un paziņoja, ka Kazahstāna parūpēsies par no mobilizācijas aizbēgušajiem krieviem un nodrošinās viņu drošību.
Kazahstānas amatpersonas, Rietumu diplomāti un biznesa līderi Astanā attiecību “pārkonfigurēšanu” ar Krieviju raksturo vairāk kā piesardzīgu attiecību atslābināšanu, nevis pilnīgu saraušanu. Pagaidām Kazahstānai nav citas izvēles, kā vien uzturēt labas attiecības ar savu ziemeļu kaimiņu. Kazahstānas piespiešana izvēlēties starp Krieviju un Rietumiem būtu “ļoti kaitīgs solis”, kas “novestu pie iespējama konflikta”, sacīja kāda amatpersona: ”Mēs neesam barons Minhauzens, mēs nevaram aiz matiem izvilkt sevi no šī reģiona”.
Karš, kas ir noplicinājis Krieviju, ir radījis tādām valstīm kā Kazahstāna ērtu iespēju “samazināt” savu atkarību no Maskavas, saka Temurs Umarovs no Kārnegī Starptautiskā miera centra.
Tokajevs pieliek ievērojamas diplomātiskās pūles, lai palielinātu to valstu skaitu, kas nodrošina Kazahstānas stabilitāti un drošību. Tāpēc augustā viņš parakstīja izlūkdatu apmaiņas līgumu ar NATO dalībvalsti Turciju. Ja tas būtu noticis pirms kara, “tas Maskavā tiktu uztverts kā spēcīgs trieciens,” saka Umarovs: “Taču tagad ir pilnīgi neskaidrs, kā Krievija varētu neļaut Kazahstānai to darīt.”
Septembra vizītes laikā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins apņēmās atbalstīt Kazahstānas “teritoriālo integritāti”. Par to uztraucas jebkura reģiona valsts, kurā ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, jo tieši tās aizsardzībai Maskava, kā tā apliecina, iebruka Ukrainā.
Kazahstānas varas iestādes izrādīja stingru nostāju, kad Maskava nesen pieprasīja izraidīt Ukrainas vēstnieku Pjotru Vrubļevski, kurš runāja par krievu nogalināšanu. Vrubļevskis uz mēnesi pameta Kazahstānu, bet atgriezās oktobra sākumā. Krievijas paziņojumu tonis nav tāds, kāds būtu jāizmanto “vienlīdzīgiem stratēģiskajiem partneriem”, norāda Kazahstānas valdības amatpersona.
Astana īsteno reformas, lai palielinātu konkurenci vēlēšanās, ierobežotu prezidenta termiņus un apkarotu korupciju. Tāpat aktīvi tiek mēģināts dažādot ekonomiskās saites, īpaši, pēc vairāku amatpersonu domām, meklējot alternatīvus energoresursu eksporta ceļus. Attālināšanai no Krievijas vajadzētu palīdzēt biznesam. “Ja Kazahstāna vēlas turpināt piesaistīt privātās investīcijas un īpaši ārvalstu tiešās investīcijas, ir ļoti svarīgi, lai tās netiktu ievietotas vienā grozā ar Krieviju,” saka Rietumu diplomāts. “Tāpēc viņi centās uzsvērt atšķirību starp sevi un Krieviju pēc kara sākuma.”
Ekonomiskā diversifikācija “nav pret kādu”, saka Kazahstānas Stratēģisko pētījumu institūta direktors Jerkins Tukumovs. Valstij ir nepieciešams plašs partneru loks, lai aktīvi attīstītu ekonomiku, kas nodrošinās arī politisko stabilitāti. Janvāra protestu, ko varasiestādes nodēvēja par apvērsuma mēģinājumu, sociālie cēloņi nav zuduši, piebilst Tukumovs.
Kazahstānas amatpersonas noraida domu, ka viņi ir parādā Maskavai, kas nosūtīja karaspēku, lai apspiestu šos protestus: Kremlis rīkojās savās interesēs, baidoties, ka protesti kaimiņvalstī izraisīs sacelšanos pašā Krievijā.
Tagad, kad Krieviju ir ievilcis karš Ukrainā, Kazahstāna un citas reģiona valstis sāk ieņemt neatkarīgāku nostāju, lai gan piesardzīgi, lai nesadusmotu Putinu. “Mēs turpināsim strādāt ar Krieviju, bet mūsu sarunu pozīcijas tiks nostiprinātas. Spēles noteikumi ir mainījušies,” saka kāds Kazahstānas varas iestādēm pietuvināts politiskais analītiķis.
