Kāds kungs, jurists, kurš ikdienā ir arī valsts amatpersona, sava ikdienas skrējiena laikā nenocietās un uzspļāva Krievijas vēstniecības ēkai. Tiesas spriedums bija bargs 6900 Šveices franku sods! Iesaistīts tika pat Šveices tieslietu ministrs
Šveices federāla uzņēmuma jurists skriešanas laikā spļāva uz Krievijas vēstniecības konsulāro nodaļu. Tagad viņam jāmaksā 6900 franku (ap 7 386 eiro) sods. Šis incidents satrauca pat tieslietu ministru Beātu Jansu.
2024. gada februāra beigas Bernē: Ceturtdienas vakarā vēstniecību rajonā risinās notikums, kas vēlāk skars pat federālo padomnieku (Šveicē tas ir ministrs) Beātu Jansu.
Neilgi pēc pulksten 18:00 skrējējs skrien cauri Brunnadernas rajonam. Rajons ir pazīstams ar daudzajām ārvalstu pārstāvniecībām, skaistām villām un greznām patriciešu mājām. Skrējējs dodas garām Brunnadernstrasse 53. Aiz koka žoga atrodas Krievijas vēstniecības konsulārā nodaļa.
Skrējējs nespēj atturēties: ieejas vārtu priekšā viņš pagriežas pa kreisi un nospļaujas uz zelta krāsas plāksnes, kas piestiprināta pie konsulārās nodaļas vārtiem.
6900 franku naudas sods
Spļāvējam nepaveicās: tajā pašā vakarā notikuma vietā bija Bernes kantona vēstniecību apsardze. Viens no vēstniecības sargiem, ģērbies vienkāršā apģērbā, mēģināja apturēt skrējēju, taču, neskatoties uz atkārtotiem lūgumiem, viņš neapstājās. Citi sargi beidzot nobloķēja viņam ceļu nākamajā krustojumā un nogāza viņu zemē.
Skrējēja protestam pret Krieviju tagad ir sekas. Federālā prokuratūra atzina skrējēju par vainīgu “uzbrukumā ārvalsts valsts simbolam”. Par to viņam tika piespriests 30 nosacīto vienību naudas sods 230 franku apmērā katrs, kopā 6900 franku apmērā. Skrējējam jāsedz arī procesuālās izmaksas 500 franku apmērā
Ministrs Beāts Janss iesaistās
Pat tieslietu ministram Beātam Jansam nācās tikt galā ar vēstniecības apspļaudītāju. Lai varas iestādes varētu veikt izmeklēšanu, vispirms bija nepieciešama zaļā gaisma no augstākā politiskā līmeņa. Iemesls: Šī darbība ir politisks noziegums, kas traucē attiecības ar ārvalstīm. Pēdējos gados katru gadu ir izsniegtas tikai piecas līdz vienpadsmit šādas sankcijas.
Acīmredzot spļaušana nebija muļķīga kļūda, bet gan neliels protests pret Šveices nostāju pret karu Ukrainā. Visticamāk, incidents attiecīgajai personai bija vēl nopietnāks, jo viņš ļoti labi pārzina juridisko situāciju. Viņš strādā federālā uzņēmuma juridiskajā nodaļā.
Lai gan viņš nav apstrīdējis soda rīkojumu, vēstniecības spļāvējs turpina paust savu nostāju. “Procesam un man piespriestajam sodam vajadzētu būt saprātīgam,” viņš teica medijiem. Tāpēc viņš brīvprātīgi ziedos trīs reizes lielāku juridisko izdevumu summu – 1500 Šveices frankus – organizācijai, kas atbalsta Krievijas spīdzināšanas upurus okupētajās Ukrainas teritorijās.
