Ukrainai aizvadītā nedēļa starptautiskajās lietās izvērtās grūta: valsts prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās Vašingtonā nepavirzījās uz priekšu jautājumā par palīdzības paketes Kijovai apstiprināšanu Kongresā. Strīdi starp Balto namu un Kongresa republikāņiem par Ukrainai paredzētās naudas sasaisti ar finansējumu ASV dienvidu robežas stiprināšanai turpinās, daudziem novērotājiem paužot bažas, ka šis jautājums netiks atrisināts līdz Jaunajam gadam.
Eiropā pēc iepriecinošām ziņām par Eiropadomes apstiprinājumu sarunu uzsākšanai par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, Ungārijas valdība bloķēja ES budžeta pārskatīšanu, lai tuvākajos gados Ukrainai piešķirtu 50 miljardus eiro.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka jaunas sarunas par šo jautājumu notiks nākamā gada sākumā.
Tādējādi ASV un Eiropa ir gandrīz garantēt dodas Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās, neatrisinot palīdzības jautājumu Ukrainai, savukārt Krievija palielina uzbrukumus un pilsētu apšaudes Ukrainas teritorijā. Tas, raksta daži mediji, var liecināt, ka rietumvalstis sāk nogurt no pēdējo 20 mēnešu laikā pieliktajiem centieniem palīdzēt Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
CNN, komentējot šonedēļ notikušo ASV prezidenta Džo Baidena un Volodimira Zelenska kopīgo preses konferenci, atzīmēja retorikas maiņu: žurnālisti vērsa uzmanību uz to, ka Baidens tradicionālā amerikāņu atbalsta solījuma vietā “tik ilgi, cik nepieciešams” sacīja, ka ASV “turpinās piegādāt Ukrainai svarīgus ieročus un aprīkojumu, cik ilgi vien varēs”.
Vienlaikus CNN arī atzīmē, ka prezidents Baidens tajā pašā preses konferencē iezīmēja ASV mērķi, sniedzot palīdzību Ukrainai, un šī bija pirmā reize, kad tas tika darīts tik skaidri: “Mēs vēlamies, lai Ukraina uzvar karā. Uzvara nozīmē, ka Ukraina ir suverēna, neatkarīga valsts, kas var aizstāvēties tagad un atturēt no turpmākas agresijas. Tas ir mūsu mērķis.”
Tomēr daži republikāņu likumdevēji, šķiet, domā citādi. Kremlim lojālie Krievijas plašsaziņas līdzekļi nesteidzas, publicējot Kanzasas senatora Rodžera Māršala izteikumus no viņa intervijas telekompānijai NewsNation, kur viņš saka, ka ASV vajadzētu “vairāk koncentrēties uz miera līgumu, lai izbeigtu Krievijas un Ukrainas karu. ”, un, ka “ideja par Ukrainas atgūšana stāvoklī pirms Krimas aneksijas viņam nešķiet “pavisam reāla”.
Palīdzības sasaiste Ukrainai ar ASV robežu drošību: vai būs iespējams panākt vienošanos?
Džordža Buša institūta direktors, bijušais valsts sekretāra vietnieks Deivids Krāmers sacīja, ka cerība, ka palīdzība Ukrainai tiks apstiprināta šogad, vēl nav pilnībā zaudēta:
“Pastāv iespēja, ka Senāts šonedēļ vēl kaut ko pieņems – Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers ir norādījis, ka sasauks palātu un, kā viņš cer, par šo tēmu būs iespējams nobalsot. Taču joprojām pastāv problēma ar Pārstāvju palātu, kas noteikti dodas pārtraukumā, lai gan joprojām ir neliela iespēja, ka Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons to sasauks atkarībā no tā, kā Senāts balsos. Ja tas nenotiks, tad Pārstāvju palāta sanāks tikai 8.-9.janvārī, un ceru, ja līdz Jaunajam gadam lēmums netiks pieņemts, tad vismaz šoreiz līdz janvāra pirmo desmit dienu beigām pietiks, lai panāktu vienošanos.”
Pēc Deivida Krāmers teiktā, pats Baltais nams neapzināti nodrošināja republikāņiem spēcīgu sviru:
“Pati Baidena administrācija palīdzības jautājumu Ukrainai saistīja ar robežas jautājumu – Baltais nams prasīja 61 miljardu dolāru Ukrainai, 14 miljardus dolāru Izraēlai, apmēram tikpat daudz par jautājumiem, kas saistīti ar Āzijas un Klusā okeāna reģionu, un pārējais mūsu dienvidu robežai. To darot, viņi domāja, ka tas padarīs republikāņiem saldāku tableti, taču šī tablete izrādījās indīga pašai administrācijai, jo republikāņi tai pieķērās, un tagad viņi vēlas ne tikai vairāk naudas robežai, bet arī vispārējās izmaiņas politikā attiecībā uz patvēruma sniegšanu un uzņemšanu uz robežas. Tas ir, administrācija atvēra šīs durvis, bet pretinieki tās atvēra plaši vaļā.
Džordža Buša institūta prezidents saskata zināmu progresu Pārstāvju palātas vadības uzskatos, taču atzīmē, ka robežu drošības jautājums ir ārkārtīgi svarīgs republikāņiem:
“Spīkers Maiks Džonsons vēl pirms kļūšanas par spīkeru balsoja pret palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tagad viņš saka, ka atbalsta šādu palīdzību, taču vēlas to vairāk kontrolēt, lai gan domāju, ka kopumā kontrole tiek veikta efektīvi. Viņš arī saka, ka neapstiprinās šo palīdzību bez robežpasākumu apstiprināšanas, taču vismaz viņa pozīcija ir kļuvusi augstāka. Un jāatzīmē, ka visu attiecīgo palātas komiteju priekšsēdētāji – starptautisko lietu, aizsardzības, izdevumu jautājumos – atbalsta palīdzību Ukrainai.
Krāmers turpina, ka Senātā situācija ir līdzīga: “Republikāņu minoritāšu līderis Mičs Makonels stingri atbalsta Ukrainas palīdzību, taču viņš balsoja pret to, kad Šūmers mēģināja novest šo jautājumu uz balsošanu, jo atkal nav vienošanās. robežu drošība. Tas viss ir saistīts ar šo jautājumu. ”
“Reigans, iespējams, šobrīd apgriežas savā kapā.”
Džordžtaunas universitātes Krievu un Eirāzijas studiju centra vecākā padomniece Andžela Stente asi kritizē republikāņu nostāju Kongresā, kuri, pēc viņas domām, bloķēja palīdzības paketi Ukrainai:
“Tas, ko viņi dara, neļaujot prezidentam Baidenam uzvarēt šajā gadījumā, gandrīz ļauj prezidentam Putinam uzvarēt. Viņš ceturtdien savā ikgadējā preses konferencē šķita pārliecināts, sakot, ka, kā jau iepriekš sacījis, Rietumu apņēmība vājinās. Ja jūs domājat par pagātnes republikāņu līderiem, piemēram, prezidentu Ronaldu Reiganu, viņš, iespējams, šobrīd apgriežas savā kapā.”
“Tas viss notiek iekšpolitisku iemeslu dēļ – republikāņi vienkārši, gatavojoties 2024. gada vēlēšanām, pamatā dara to, ko, viņuprāt, Donalds Tramps vēlētos, lai viņi dara. ASV atrodas bezprecedenta politiskās polarizācijas periodā,” saka Andžela Stente.
Džordžtaunas universitātes eksperte arī atzīmē, ka ASV neizlēmība, palīdzot Ukrainai, ietekmē valsts kā uzticama sabiedrotā un partnera tēlu: “Tas ir arī par to, cik mēs esam uzticami, vai ne? Kādu vēstījumu mēs ar šo visu sūtām Taivānai? Ukraina nav mūsu formālais sabiedrotais, taču mēs to atbalstām kopā ar saviem sabiedrotajiem Eiropā – kādu vēstījumu tas viņiem sniedz? Ja ASV izskatīsies kā neuzticams partneris, tas ietekmēs visu, tostarp ASV drošību.
Šim viedoklim lielā mērā piekrīt Bens Hodžess, bijušais ASV karaspēka komandieris Eiropā un eksperts vairākās starptautiskās organizācijās. Ģenerālis norādīja, ka kavēšanās palīdzēt Ukrainai ir “signāls Kremlim, kas norāda, ka Krievijas pārliecība par Rietumu nogurumu, palīdzot Ukrainai, ir pamatota.”
“Šī bija dāvana Putinam no nelielas republikāņu grupas, kas bloķēja palīdzību Ukrainai. Taču pozitīvais šajā situācijā ir, ka tā, iespējams, tiks labota tieši nākamā gada sākumā. Es ceru, ka Kongress galu galā to izdarīs pareizi, jo lielākā daļa gan republikāņu, gan demokrātu atbalsta Ukrainu, tāpat kā lielākā daļa amerikāņu kopumā. Taču visi šie strīdi bija pilnīgi lieki, un man ir neticami, ka Ronalda Reigana partija tagad padara iespējamu Krievijas agresiju,” uzsver bijušais ASV karaspēka komandieris Eiropā.
Kas notiks, ja palīdzība Ukrainai pārtrauks pienākt?
Andžela Stente, apspriežot Rietumu palīdzības krājumus Ukrainai un turpmākās piegādes, norāda uz arvien sarežģītāku situāciju Kijivā:
”No jauna apstiprinātie ASV militārie izdevumi Ukrainai atvēl tikai 300 miljonus dolāru, kas ir nesalīdzināmi mazāk, nekā prasa Baidena administrācija. Ukraina jau tagad atrodas sarežģītā situācijā, jo pretuzbrukums nenesa Rietumu cerētos rezultātus, Krievijas karaspēks bija nopietni iesakņojies, un tieši Zelenska tikšanās laikā ASV mēs novērojām Krievijas uzbrukumu pieaugumu Kijovai un citām. pilsētām. ASV piegādā Ukrainai vismodernākās ieroču sistēmas. Ja šī palīdzība apstāsies, ukraiņi, bez šaubām, turpinās cīņu, taču viņiem kļūs arvien grūtāk. Un attiecīgi spiediens uz viņiem var pieaugt, lai viņi sāktu kaut kādas sarunas ar Maskavu.
Bens Hodžess arī norāda, ka ASV administrācijai joprojām ir resursi, lai palīdzētu Ukrainai:
“Munīcija un tanki joprojām tiks piegādāti, jo prezidentam Baidenam joprojām ir aptuveni miljards dolāru prezidenta izņemšanas iniciatīvā, kas ļauj valsts vadītājam izņemt ieročus un munīciju no ASV krājumiem un nosūtīt tos uz Ukrainu un tuvākajā laikā tiks nosūtīts vēl kaut kas. Taču šobrīd notiekošā galvenais kaitējums ir tas, ka mūsu uzvedība tiek uztverta kā zīme, ka ASV nav uzticams sabiedrotais. Tomēr man jāsaka, ka prezidentam vajadzēja labāk izskaidrot amerikāņu tautai, kāpēc tas ir ļoti svarīgi ASV un kāpēc Ukrainai ir jāuzvar Krievija.
Deivids Krāmers savukārt uzskata, ka izvēle turpināt palīdzēt Ukrainai vai nē ir acīmredzama:
“Šī palīdzība Ukrainai ir ļoti svarīga. Bez Kongresa apstiprinājuma šai palīdzībai piegādes drīz beigsies. Cik drīz, vēl nav skaidrs; šķiet, ka Baltajam namam un Pentagonam ir atšķirīgas idejas šajā jautājumā. Ukraina plāno cīnīties ar Krievijas armiju neatkarīgi no tā, vai mēs tai sniegsim savu palīdzību vai ne, taču izvēle ir skaidra: vai nu mēs sniegsim ukraiņiem palīdzību, lai viņi uzvarētu šajā karā, vai arī vienkārši skatīsimies, kā viņi tiek nokauti.
Vai Eiropa tiks galā ar jautājumu par palīdzības sniegšanu Kijivai bez ASV?
Bijušais valsts sekretāra vietnieks ir pārliecināts, ka lielāka Eiropas valstu iesaistīšanās Ukrainas atbalstīšanā ir laba zīme transatlantiskajai kopienai:
“Eiropa jau ir apsteigusi ASV palīdzības apjomā Ukrainai, un tas nāk par labu ASV: tagad to cilvēku izteikumi, kuri saka, ka šīs palīdzības galvenais slogs gulstas uz ASV, ir nepareizi. Tāpēc ir svarīgi, ka eiropieši ir tik iesaistīti, un ir labi, ka ES ir apstiprinājusi progresu jautājumā par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai. Vācija šobrīd ir otrā valsts pasaulē palīdzības ziņā Ukrainai, arī Ziemeļvalstis ir paveikušas lielisku darbu, tāpat kā Nīderlande. Polijā valdības priekšgalā stājās Donalds Tusks, dedzīgs palīdzības Kijivai atbalstītājs. Pat Slovākija nepretojas Eiropas mēroga pasākumiem Ukrainas atbalstam. Taču arī mums, ASV, ir jāsniedz savs atbalsts Ukrainai, un es ceru, ka Kongress spēs panākt vienošanos šajā jautājumā.
Bens Hodžess, kurš tagad strādā Eiropā, nespēj apvaldīt dusmas par Ungārijas valdības rīcību ar lēmumiem attiecībā uz Ukrainu: “Tas, ko dara Viktors Orbans, ir vienkārši pretīgi. Viņš ir acīmredzams Kremļa aģents kaitējuma nodarīšanai Ukrainai, un viņš un viņa atbalstītāji ir pilnībā aizmirsuši par 1956. gada notikumiem, kad padomju tanki atradās Budapeštā. Viņa sadarbība ar Putinu ir ārpus manas izpratnes.
ES, pēc bijušā ASV spēku komandiera Eiropā domām, “jātiek galā ar vienu no tās dalībvalstīm, kuras iedzīvotāju skaits veido aptuveni trīs procentus no visas ES iedzīvotāju skaita un kura bloķē centienus, ko atbalsta atlikušie 97 procenti. ES pilsoņiem.
Sarunas vai uzvara?
Komentējot ASV ekspertu kopienas nostāju attiecībā uz izredzēm izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu, Angela Stente norāda, ka samazinās to analītiķu skaits, kuri ir pārliecināti par Ukrainas militāras uzvaras iespējamību:
“Politologu vidū ir divas acīmredzamas nometnes: viena no tām jau vairākus mēnešus, ja ne gadu aicina uz sarunām, sakot, ka Ukraina joprojām nevar uzvarēt, un tāpēc tai ir jāsamierinās ar iespējamiem nosacījumiem labāku trūkuma dēļ. No otras puses, šobrīd ļoti maz ekspertu joprojām uzskata, ka Ukraina spēs atkarot visu, ko Krievija ir okupējusi kopš pagājušā gada februāra, vai pat atgriezties pie savām 1991.gada robežām.
“Lielākā daļa politologu, kas principiāli atbalsta Ukrainu, tagad sāk saprast, cik grūti to būs izdarīt. Bez pastāvīgām ieroču piegādēm un finansiālās palīdzības Kijivai būs ārkārtīgi grūti atgūt savas teritorijas. Bet es tagad nesauktu Kijivu uz sarunām, jo kopumā nav skaidrs, par ko mēs varam runāt ar Putinu,” skaidro Džordžtaunas universitātes profesore.
Bens Hodžess turpina ticēt Ukrainas uzvarai un aicina Rietumus darīt visu iespējamo tās labā:
“Mani iedrošināja vārds “uzvara” preses konferencē ar Zelenski. Viņš to nekad agrāk nebija tik skaidri pateicis, un es ceru, ka tas tika pateikts ar jēgu un, ka administrācija to patiešām vēlas. “Ceru, ka šim nolūkam administrācija nodrošinās Ukrainai visu nepieciešamo, tostarp ATACMS, Grey Eagle dronus un visu pārējo, kas ļaus Ukrainai iznīcināt Krievijas loģistiku, Krievijas štābu un padarīt Krimas teritorijas izmantošanu nepiemērotu Krievijas militārās problēmas risināšanai.
Krievija šajā karā ir zaudējusi vairāk nekā 300 000 bojāgājušo un ievainoto, tās flote un gaisa spēki nevar nodrošināt skaidru priekšrocību, un tās vienīgā taktika ir iemest gaļas mašīnā tūkstošiem neapmācītu karavīru, parādot Rietumiem, ka tās cilvēkresursi ir bezgalīgi. Krievijai nav nekā spoža pie apvāršņa, un tā nevar uzvarēt Ukrainu, ja vien mēs neaiziesim. 2024. gads parādīs, cik Rietumi vēlas arī turpmāk pildīt savas saistības palīdzēt Ukrainai,” rezumē bijušais ASV spēku komandieris Eiropā.
