Rezolūcijas pieņemšana Kongresā par to, ka ASV federālā valdība varētu turpināt darboties bez papildu finansējuma Ukrainas atbalstam, ir būtiski sarežģījusi Amerikas nacionālās drošības prioritātes.
Papildu finansējuma pakete Ukrainai 24 miljardu dolāru apmērā, ko pieprasīja Baltais nams, tika izslēgta no Kongresa apstiprinātā dokumenta.
Daudzi kongresmeņi bija pret to. Rezultātā, lai izvairītos no federālās valdības slēgšanas, ASV prezidents Džo Baidens sestdienas vakarā, 30. septembrī, parakstīja tiesību aktus, lai to finansētu uz laiku līdz novembra vidum.
Situācija kļuva vēl sarežģītāka, kad republikānis Kevins Makartijs no Kalifornijas atkāpās no Pārstāvju palātas spīkera amata, neiegūstot pietiekami daudz līdzcilvēku balsu viņa atbalstam.
Šī attīstība Kongresā ir vēl vairāk apdraudējusi centienus nodrošināt palīdzību Ukrainai tuvākajā nākotnē, jo nekādus lēmumus par palīdzību nevar pieņemt, kamēr Pārstāvju palāta nav ievēlējusi jaunu priekšsēdētāju, pie kam iepriekšējais – Makartijs, kā tika paredzēts, plāno meklēt turpmāku finansējumu. .
Masīvais un brutālais Hamas kaujinieku uzbrukums Izraēlai ir pielējis eļļu ugunij, jo tas palielina spiedienu uz republikāņiem, jo jauna spīkera ievēlēšana palīdzēs paātrināt palīdzības sniegšanu Izraēlai.
Turklāt Hamas kaujinieku barbariskā brutalitāte un vardarbība pret civiliedzīvotājiem ir kļuvusi par papildu morālo prioritāti kongresmeņiem saistībā ar militāro atbalstu un humāno palīdzību Izraēlai.
Tomēr daudzi amerikāņu politiķi turpina uzstāt uz nepieciešamību atjaunot finansējumu Ukrainai, vienlaikus sniedzot palīdzību Izraēlai, uzskatot, ka tā neizdarīšana nopietni apdraudēs pašu ASV nacionālo drošību.
Pirmais balsojums par Pārstāvju palātas priekšsēdētāju noslēdzās pagājušajā trešdienā ar kongresmena Stīva Skalisa uzvaru, kurš tika uzskatīts par Makartija pēcteci šajā amatā. Tomēr ceturtdien Skaliss savu kandidatūru atsauca, kad kļuva skaidrs, ka viņam neizdosies konsolidēt sev apkārt esošos republikāņus.
Rezultātā konservatīvais republikāņu kongresmenis Džims Džordans, kurš bija “otrais” cīņā par spīkera vietu, nominācijā kļuva “pirmais”. Lai iegūtu galīgo uzvaru, viņam jānodrošina 217 partijas biedru balsis.
Notikumi Kongresā saistībā ar atbalstu Ukrainai izraisīja neslēptu prieku Vladimirā Putinā, kurš iepriekš bija paziņojis, ka gadījumā, ja Rietumu atbalsts Ukrainai beigsies, Krievija karā varētu uzvarēt pēc nedēļas.
Atlantijas padomes Eirāzijas centrs ir sasaucis ekspertu grupu, lai apspriestu ASV Kongresa atbalsta Ukrainai pārtraukšanas ietekmi uz ASV nacionālo drošību un to, kā notikumi varētu attīstīties tuvāko nedēļu laikā.
Kāds ir pašreizējais Kapitolija kalna stāvoklis?
Elizabete Hofmane, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Kongresa un valdības lietu direktore, pauda pārliecību, ka “lai kurš arī nonāks spīkera vietā – Džims Džordans vai kāds cits -, republikāņu mērenais spārns neatstās jautājumu par palīdzības turpināšanu Ukrainai bez risinājuma.”
Džonatans Kacs, The Brūkinga institūta vecākais direktors pretkorupcijas, demokrātijas un drošības jautājumos, ir optimistisks.
“Palīdzības izmaksās Ukrainai ir arī miljardi, lai papildinātu amerikāņu krājumus, kas jau iztērēti šajā karā,” viņš skaidroja, “tāpēc iespējamā palīdzības bloķēšana Kijivai ietekmē ne tikai Ukrainu, bet arī ASV nacionālo drošību. Tas viss tieši attiecas uz attieksmi pret ASV un Rietumiem no oponentu puses, kuri cieši vēro Kongresā notiekošo: Putins, Hamas, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna izdara secinājumus.
“Tādas pašas bažas pastāv attiecībā uz Ukrainas infrastruktūras atjaunošanas finansēšanu. Un, kad nebūs konsekvences, tās investīcijas, kas jau ir veiktas Ukrainā, ja tās tiks pārtrauktas, ātri iztvaikos,” piebilda Kacs.
Kirons Skiners, Peperdīnas Universitātes sabiedriskās politikas skolas starptautisko attiecību un politikas profesors, papildināja šo jautājumu, uzsverot, ka “starptautiskā kārtība ir apdraudēta ne tikai tāpēc, ka Ukraina, ne tikai jauna kara dēļ Tuvajos Austrumos, bet arī globālajā karā pret terorismu, kas, kā atkal izrādījās, joprojām ir galvenais drauds pasaulei.
Kādas ir abu partiju kompromisa iespējas saistībā ar neseno Hamas uzbrukumu Izraēlai?
Toms Malinovskis, Makeina institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un nesenais ASV kongresmenis, runāja par “dažiem iespējamiem scenārijiem, kas varētu izpausties tuvāko nedēļu laikā”.
“Šajā neērtajā un haotiskajā situācijā Pārstāvju palātā prezidenta Džo Baidena administrācija aktīvi strādā ar divpartiju grupu Senātā, lai izstrādātu lielu likumprojektu, kas palīdzēs Ukrainai un, iespējams, palīdzēs Izraēlai, un varētu sniegt zināmu palīdzību Taivānai, un pat aktivizēs mūsu ASV centienus uz robežas ar Meksiku, lai nodrošinātu tās aizsardzību, uz ko tagad koncentrējas daudzi republikāņi,” viņš teica.
Malinovskis ir pārliecināts, ka šis likumprojekts “viegli tiks pieņemts Senātā, un Pārstāvju palātā republikāņi, kuri nevēlas balsot par Ukrainu, iespējams, pēc dažām korekcijām, “joprojām balsos par šādu dokumentu”.
“Tā rezultātā šodien ir svarīgāk, lai topošais spīkers vieno republikāņus, jo jebkurš spīkers, kurš balsojumā par minēto likumprojektu akcentēs Ukrainas jautājumu, tikai sašķels republikāņus,” skaidroja Malinovskis.
“Viena iespēja ir tāda, ka neviens republikānis nesaņem 217 balsis, lai kļūtu par spīkeru. Šajā gadījumā viņiem būs jāvēršas pie demokrātiem. Taču ir saprotams, ka demokrāti teiks: “ja vēlaties mūsu palīdzību, papildus balsojumam par Izraēlu ir jārīko balsojums par Ukrainu, un viss būs kārtībā.” Un visbeidzot ir kārtība, kādā ievēlētais spīkers tiek atcelts no amata. Tas atkal prasīs kādu laiku, bet galu galā radīs tādus pašus rezultātus. Domāju, ka līdz šim varētu nonākt, jo šobrīd burtiski tiek izšķirts visas brīvās pasaules liktenis, un tas vairs nav mūsu ierastais iekšpolitiskais strīds,” uzsvēra bijušais kongresmenis.
Elizabete Hofmane atgādināja, ka prezidentam Baidenam “bija paredzēts teikt runu amerikāņu tautai par Ukrainu”, taču tā bija jāatliek pēc tam, kad Hamas uzbruka Izraēlai.
“Es joprojām ceru, ka viņš teiks šo runu, jo īpaši tāpēc, ka Ukrainai nepieciešamie ieroču veidi praktiski nepārklājas ar tiem, kas varētu būt nepieciešami Izraēlai,” viņa piebilda.
Džonatans Kacs uzskata, ka “problēma ir tā, ka Baidena administrācijai ir jāapspriež ar Kongresu jautājums par to, kā un kad Ukrainai vajadzētu uzvarēt karā.”
“Ir ārkārtīgi grūti plānot beigas, ņemot vērā šo konfliktu un zinot, kā šādi kari ievelkas daudzus gadus,” viņš atzīmēja, “taču prezidents ir runājis par Hamas nodarīto ļaunumu, un viņam ir arī jārunā. par to ļaunumu, ko dara Putins. “Es ceru, ka administrācija ņems vērā nepieciešamību izglītot ASV sabiedrību par to, kāpēc mūsu interesēs ir atbalstīt Ukrainu un kāpēc tas ietekmē mūsu nacionālo drošību.”
Karš Ukrainā, Hamas uzbrukums Izraēlai, disfunkcija Kongresā: kas vainas pasaules kārtībā?
“Liberālā kārtība, ko ASV un Rietumi ir spējuši izveidot kopš 1940. gadu beigām, ar veselu virkni “baušļu” par brīvā tirgus, demokrātisko vērtību un humanitāro principu nozīmi, tiek pārbaudīta. Uz spēles ir likts tas, vai ASV būs dominējošā vara, kāda tā bija kādreiz. Lai būtu līderi starptautiskajā kārtībā, mums atkal jākļūst spēcīgiem savās mājās, mums ir jāpārvar mūsu pašreizējā šķelšanās,” sacīja Skiners, bijušais augsta ranga ASV Valsts departamenta ierēdnis.
Viņa atgādināja, kā astoņdesmito gadu beigās Rietumi “saņēma “miera dividendi” aukstā kara beigās, kas ļāva tiem atslābt.
Tomēr, pēc Skinera domām, pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem un visā turpmākajā globālās cīņas pret terorismu periodā Rietumiem “neizdevās izstrādāt stratēģiju, kā tikt galā ar iespējamo nākotni, bet lielvalstu konfrontācija ttuvojās.”
Mūsdienu pasaules sistēmā, pēc eksperta domām, “visi sacenšas”: “Globālie dienvidi, Krievija, Ķīna vienlaikus izaicina viens otru, un ASV atrodas visa tā centrā.”
“Tāpēc mēs esam spiesti uzturēt pasaules kārtību, ko ASV un Rietumi ieviesa pirms vairāk nekā 70 gadiem. Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt mieru,” uzsvēra Skiners.
