Lietuvas premjers Gintauts Paluckas saka, ka valdība piedāvās ļaut no otrā pensiju līmeņa izstāties iedzīvotājiem, kuri atbilst konkrētu nosacījumu sarakstam, kuri ir tuvu pensijas vecumam un ir uzkrājuši nelielas summas.
“Runa ir par vairākām principiālām izmaiņām – par iespēju izstāties no pensiju uzkrāšanas pēc noteiktu nosacījumu galīga saraksta un pēc ārkārtīgi mazu summu uzkrāšanas, dažus gadus pirms pensijas vecuma,” žurnālistiem pirmdien, 6.janvārī, sacīja G.Paluckas
Premjers jau savulaik ir teicis, ka uzkrājējiem ir jābūt iespējai izņemt līdzekļus, ja tie būtiski nepalielina pensiju vai 5-10 gadus pirms pensijas vecuma. Viņš arī pirmdien piebilda, ka, mainot likumu, pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem, atšķirībā no pašreizējās kārtības, būtu jāļauj brīvi izvēlēties jebkāda veida alternatīvu.
“Šodien mums ir pienākums atbilstoši uzkrātajām summām saņemt vai nu vienreizēju maksājumu, vai periodisku maksājumu, vai mūža renti, vai jauktu,” skaidroja Ministru prezidents.
Pēc G.Paluka teiktā, šobrīd Seimā reģistrēti 6-7 priekšlikumi par pensiju uzkrāšanu, ir arī prezidenta piedāvātās izmaiņas par iespēju izņemt 25%. uzkrātās summas, izejot no pensiju uzkrāšanas.
“Šo priekšlikumu var integrēt valdības priekšlikumā,” apliecināja premjers.
Mediji jau rudenī jau vēstīja, ka Lietuvas Konstitucionālā tiesa (KT) nolēma, ka Pensiju uzkrāšanas likumā noteiktā ierobežotā iespēja izstāties no pensiju uzkrāšanas līdzekļiem pārkāpj Konstitūciju. Tobrīd, pēc iestādes domām, dažāda veida maksājumi pēc uzkrāto līdzekļu apjoma nepārkāpj galveno likumu.
KT atzīmē, ka tiesības uz pensiju fondos uzkrātajiem līdzekļiem ir saistītas ar īpašuma tiesību aizsardzību, tāpēc pašreizējam regulējumam nav pamata.
Konstitucionālā tiesa norādīja, ka pensiju fondā uzkrāto līdzekļu apmēra un no tiem atkarīgo pensiju izmaksu apmēra noteikšanas saprātīgums un lietderīgums nav konstitucionālās kontroles jautājums, jo nav pamata apgalvot, ka pensiju fondā uzkrātās vērtības, Konstitūcijā aizstāvētās un aizsargātās ir acīmredzami noliegtas ar šādu tiesisko regulējumu.
Dati liecina, ka Lietuvā aktīvi uzkrāj 766 tūkst. cilvēku, un šobrīd par otrā līmeņa pensiju fondu pārvaldītajiem aktīviem maksātie nodokļi ir vieni no zemākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū.
Otrā līmeņa pensiju fondos šobrīd ir uzkrājušies 8,2 mljrd. eiro, no kuriem 2,4 mljrd jeb gandrīz 30 procenti ir ieguldījumu atdeve, t.i, nopelnītā summa.
