Strīdi starp ASV politiķiem par palīdzību Ukrainai var ietekmēt ne tikai situāciju kaujas laukā. Tie spēj radīt bažas Eiropas un Āzijas valstīs, kas paļaujas uz ASV atbalstu laikā, kad Krievija un Ķīna starptautiskajā arēnā rīkojas arvien agresīvāk. Pēc dažu novērotāju domām, ASV iekšpolitisko prasību saistīšana ar aktuālām ārpolitikas prioritātēm rada satraucošu precedentu, raksta Bloomberg. Īpaši situācijā, kad Vašingtona, kā tā apgalvo, atbalsta demokrātisku valsti pret agresoru, kas cenšas iedragāt pašu ASV ietekmi.
“Visā pasaulē visi, kas paļaujas uz amerikāņu drošības garantijām – Tokija, Seula, Kanbera, nemaz nerunājot par Taipeju, būs šoka sajūta: jūs nevarat paļauties uz šiem amerikāņiem, jo viņi nerunā nopietni,” saka Makss Bergmans, Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko studiju centra Eiropas, Krievijas un Eirāzijas programmu direktors, kurš iepriekš strādāja Valsts departamentā. Politiskās ķildas Vašingtonā, pēc Bergmana domām, var ne tikai iedragāt ASV ārpolitisko atbalstu Ukrainai, bet arī “Amerikas uzticamību kopumā tās sabiedroto un partneru acīs visā pasaulē”.
Trešdien Senātā notika procedūras balsojums par vairāk nekā 100 miljardu dolāru paketi, ko prezidents Džo Baidens ir pieprasījis, lai palīdzētu Ukrainai, Izraēlai, Taivānai un stiprinātu ASV robežas. Republikāņi uzstāj, ka pēdējam punktam, kas viņiem un valstij ir ārkārtīgi svarīgi, netiek atvēlēts pietiekami daudz naudas un ir nepieciešams nevis pielāgot imigrantus dzīvei valstī, kā to cenšas darīt demokrāti, bet gan sarežģīt piekļuvi tai.
“Ja vēlaties panākt vienošanos, lai palīdzētu Ukrainai, jums ir jāpalīdz Amerikai,” sacīja republikāņu senatore Lindsija Grehema. “Nebūs nekādu vienošanos par palīdzību citai valstij, kamēr mēs nenodrošināsim savu robežu.”
“Republikāņi spēlē nacionālās drošības spēli ”kurš pirmais nobīsies”, turot finansiālo palīdzību Ukrainai par ķīlnieku viņu galējai partizānu imigrācijas politikai,” trešdien sacīja Baidens. Viņi ir gatavi novērsties no brīvības ideāliem un “pārgriezt Ukrainas dzīslas”, to sagūstot, Putins noteikti uzbruks kādai NATO valstij, un tad amerikāņu armijai būs jācīnās pret Krieviju, sacīja prezidents:
”Kongresa republikāņi ir gatavi dot Putinam neiedomājamu dāvanu un nodot mūsu globālo vadību.
Baidens solīja panākt “jēgpilnu kompromisu” imigrācijas jautājumā, taču nesniedza sīkāku informāciju”.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, trešdien uzrunājot G7 līderus, sacīja: “Putins cer tikai uz vienu – ka nākamgad brīvās pasaules vienotība sabruks.”
Daži Eiropas politiķi ir nopietni nobažījušies par ASV gatavību pildīt savus solījumus par drošības garantijām un aicina kongresmeņus nepamest Ukrainu cīņā, kuru tā pati diez vai uzvarēs, raksta Bloomberg. “Es nevēlos redzēt otru Afganistānu Eiropā,” aģentūrai sacīja bijusī Polijas vicepremjerministre Jadviga Emileviča, kura tagad uztur sakarus starp Varšavu un Kijivu.
