Ņemot par pamatu ieslodzījumā esošā Alekseja Navaļnija organizēto aptauju, kā arī pēdējā laikā apspriestos Jekaterinu Duncovu un Borisu Nadeždinu kā iespējamos kandidātus Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanās, savu viedokli par situāciju ar Kremļa opozīciju izteica trimdā dzīvojošais Krievijas žurnālists Viktors Šenderovičs.
Aleksejs Navaļnijs veica aptauju. Rezultāti balstīti uz 54 130 anketu atbildēm, aptauja veikta no 17.oktobra Krievijas politiķu, žurnālistu un sabiedrisko darbinieku vidū, tā bija par vēlēšanām. Lielākā daļa aptaujāto nezina, ko darīt, un piekrīt idejai par vienu opozīcijas kandidātu. Vairāk nekā puse ziņoja, ka ir gatavi boikotēt vēlēšanas, lielākā daļa sacīja, ka pieļauj stratēģiju “jebkuram kandidātam pret Putinu”. Vai esat aizpildījis šo aptauju?
Es aizpildīju šo aptauju un atļāvu izmantot savus datus.
Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka vairākumam nav stratēģijas
Cilvēkam var būt stratēģija tikai savai dzīvei. Ja mēs runājam par stratēģiju desmitiem miljonu cilvēku, un to cilvēku skaits, kuri vēlētos izbeigt Putina varu, noteikti ir desmitos miljonu, tad stratēģiju var vienot tikai tad, ja notiek publiskais dialogs, ja priekšvēlēšanās var izvērst, ja var panākt kaut kādu vienošanos, nonākot pie vienota rezultāta. Kā viens no šiem miljoniem es būšu apmierināts ar jebkuru kandidātu pret Putinu, nosacīto Cihanausku. Nevis desmit kandidāti, kuri, Putinam par prieku, izpludinās rezultātu un katrs saņems daļu procenta, bet gan viens kandidāts, par kuru balsos visi, kas vēlas izbeigt šo murgu.
Un vismaz šeit es balsotu par Nadeždinu – man pilnīgi vienalga, kurš, protams, nevis viens no asinssūcējiem. Vārdam šeit nav nekādas nozīmes. Vienīgais, kam ir jēga, kad mēs runājam par stratēģiju, ir stratēģija.
Vēlēšanu boikotam ir jēga, ja tas ir vispārējs boikots, kas diskreditē šo vēlēšanu rezultātus, jo ir skaidrs, ka neviens vispār nav balsojis, ka tauta vienkārši izstājās un paziņoja, ka ir diskreditēta pati vēlēšanu institūcija. Tā ir viena stratēģija, boikota stratēģija, bet vispār! Kad visi savā starpā vienojāmies, ka boikotēsim.
Vai arī viena kandidāta variants, es atkārtoju, jebkurš: Javļinskis, Nadeždins, Pupkins. Bet tad mums visiem ir jābalso par šo kandidātu, lai mēģinātu kaut ko salauzt. Šodien nav vienas stratēģijas, jo nav vienota centra. Navaļnijam ir gods un slava par to, ka viņš mēģina organizēt šo procesu no savas soda kameras, no nepanesamiem apstākļiem.
Par Jekaterinu Duncovu kā iespējamo kandidāti
Parādījusies arī krievu žurnāliste Jekaterina Duncova, kura paziņoja par nodomu kandidēt uz prezidenta amatu. Viņa stāsta, ka par viņu kā prezidenta kandidātu gatavi parakstīties jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, bet iniciatīvas grupai – pievienoties vairāk nekā tūkstotis. Šeit ir citāts no viņas vēlēšanu programmas:
“Ar katru dienu parasto krievu dzīve kļūst arvien grūtāka. Iedzīvotāji nevar brīvi paust savu viedokli, ja tas nesakrīt ar varas nostāju; Pieaug politieslodzīto skaits, simtiem tūkstošu cilvēku ir padzīti no valsts. Vietējā pašvaldība ir faktiski sagrauta, un milzīgā valstī visu izšķir viens cilvēks. “Militārās operācijas” kaimiņvalstu teritorijā noved pie neizbēgamas izolācijas un degradācijas. Pēdējie sabiedrotie joprojām ir Irāna, Ziemeļkoreja un Eritreja, taču arī viņi drīzumā var novērsties. Valstij ir nepieciešamas steidzamas pārmaiņas: karadarbības pārtraukšana, demokrātiskas reformas, politisko ieslodzīto atbrīvošana”.
Duncova joprojām ir brīvībā. Vai šī ir persona, kas tiešām spēs saliedēt protesta noskaņojumus, vai, ja viņa būs reģistrēta, mēs varēsim paziņot, ka šī ir kaut kāda torpēdas kandidāte?
Man sākotnēji viņa ir labāka nekā Nadeždins, kaut vai tāpēc, ka viņš ir absolūti neviennozīmīga figūra un daudzkārt ir parādījis savu divdomību. Duncova ir jauna figūra, un nevainīguma prezumpcija liek man noticēt viņas vārdiem. Varai ir laiks izvēlēties cīņas stratēģiju.
Šī ir potenciālā Cihanauska, tas ir, politikā līdz šim neredzēta persona, liekot pilnībā saprast, ka šī ir alternatīva. Es, protams, būtu gatavs par viņu balsot un visādi palīdzēt viņas ievēlēšanā.
Bet par visu ir jāvienojas, kā baltkrievi vienojās. Jāpiekrīt, ka balsojam par šo cilvēku, un viņš simbolizē mūsu cerību uz pārmaiņām.
Kad tu saki “torpēda, spoileris”… Nevainīguma prezumpcija paredz, ka kamēr cilvēks nav pierādījis pretējo, mēs ticam viņam, mēs ticam viņa vārdiem. Viņas vārdi ir skaidri, vārdi, kurus es un miljoniem krievu esam gatavi parakstīt. Iestādēm ir zināms laiks, lai izdomātu, kā ar to rīkoties. Ar šādu vārdu kopumu viņa ļoti atšķiras no ”spoilera”, apvienojumā ar absolūtu nesistēmiskas personas nedrošību.
Nadeždina gadījumā mums ir pamats pieņemt, ka starp viņu un varas iestādēm pastāv dažas vienošanās. Politikā viņš, maigi izsakoties, nav jaunums. Paskatīsimies, ko dara varas iestādes, bet tas ir ļoti interesanti tieši kā Cihanauskas efekts. Galu galā, kāda bija Cihanauskas priekšrocība salīdzinājumā ar lielo bijušo prezidenta kandidātu skaitu kā alternatīvu Lukašenko? Viņiem izdevās 15 reizes sagrauzties savā starpā un izkļūt baltkrievu acu priekšā. Un tad parādījās pilnīgi skaidra figūra, kas apzīmē alternatīvu tās tīrākajā formā. Pati Cihanauska kā cilvēks nenozīmēja neko citu kā iespēju. Tas bija robs, ko aizpildīja baltkrievu griba. Tagad kā tāda lakūna ir parādījusies figūra.
Paskatīsimies, kā Kremlis uzvedīsies: vienkārši izdedzinās ar karstu gludekli, ieliks cietumā, iebiedēs, vai mēģinās nopirkt, vai sarunāt, vai kaut kā izmantot viņu kā ”spoileri”. Nadeždins ir ”spoileris” tīrākajā formā, viņš ir nopietni neapburošs, atklāti sakot vāja figūra, diezgan divdomīgs liberālajā jomā, tāpēc ir maza iespēja, ka viņš kaut ko savāks. Bet viņš pats neriskēs patiesi kļūt par protesta simbolu.
