Tuvojas Lieldienas, un ASV ir aicinājušas pārējo pasauli piegādāt lielu daudzumu olu. Plašie putnu gripas uzliesmojumi turpina smagi skart valsts dējējvistas. Vīruss izplatās arī starp valsts slaucamajām govīm.
Šajā rakstā apkopojām viedokļus par to, ko par šo problēmu raksta Zviedrijas medijos
Kas notiek?
”Runājot par olu trūkumu, var teikt, ka mums šeit, Zviedrijā, bija tāda pati situācija pirms dažiem gadiem, 2020. un 2021. gada sezonā”, saka Katrīna Gīlena, Zviedrijas Lauksaimniecības padomes infekcijas slimību kontroles vadītāja.
Tolaik vairākas saimniecības skāra ļoti lipīgais putnu gripas variants, kas tagad ir pārņēmis gandrīz visu planētu. Cita starpā vīruss nokļuva Zviedrijas lielākajā objektā, kurā ir vietas gandrīz diviem miljoniem dējējvistu. Teritorija tika norobežota un visas vistas tika nogalinātas, lai apturētu infekcijas tālāku izplatīšanos. Vienā rāvienā tika iznīcināti aptuveni 20 procenti no visas Zviedrijas olu ražošanas.
”Cik man zināms, šī ir pirmā reize, kad tas tik skaidri pamanāms veikalos”, saka Katrīna Gīlena.
Pašlaik Amerikas Savienotajās Valstīs notiekošais uzliesmojums sākās 2022. gadā. Kopš tā laika ir nogalināti gandrīz 170 miljoni mājputnu, no kuriem nedaudz vairāk nekā 50 miljoni ir dējējvistas. Parasti Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 370 miljoni dējējvistu.
”Tātad skaidrs, ka olu trūks. Paiet apmēram seši mēneši, pirms tikko izšķīlusies vista var sākt dēt savas olas. Un šķiet, ka uzliesmojums vēl nav beidzies”, saka Marie Lönneskog Hogstadius, Zviedrijas rūpniecības organizācijas Svenska ägg operāciju vadītāja.
Olu trūkuma un augsto olu cenu dēļ katrs trešais amerikānis pārtrauc olu iegādi, liecina finanšu kompānijas Clarify Capital nesen veiktā aptauja. Mēģinot papildināt krājumus, ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) vērsusies pie Zviedrijas, ES un vairākām citām valstīm ar lūgumu importēt olas. Dažas valstis, tostarp Turcija, Brazīlija un Dienvidkoreja, ir spējušas nedaudz palīdzēt. Citādi reakcija ir bijusi vāja.
”Šeit, Zviedrijā, mums vajag savas olas. Un pat tad, ja mums būtu nedaudz ko eksportēt, zināms olu deficīts šobrīd ir pat ES iekšienē. Šeit tirdzniecības ceļi jau ir atvērti, tāpēc šajā gadījumā Eiropa ir pirmajā vietā”, saka Marie Lönneskog Hogstadius.
Taču tas, kas šobrīd notiek ASV, ir vairāk nekā tikai dējējvistām un mājas putniem. Pērn noskaidrojās, ka putnu gripas vīruss ļoti lielā mērā sācis izplatīties arī starp valsts slaucamajām govīm.
”Nav līdz galam skaidrs, kā vīruss nokļuva govīs. Taču mēs zinām, ka ASV mājputnu ganāmpulku pakaišus izmanto kā barību govīm, jo cāļu izkārnījumi var būt ar olbaltumvielām bagāts uztura bagātinātājs”, saka Karls Stāls, kurš ir Zviedrijas Nacionālā veterinārā institūta valsts epidemiologs un atbild par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību.
”ASV pašas varas iestādes saka, ka, visticamāk, tā infekcija nav izplatījusies. Bet šeit, Eiropā, daudzi no mums to uzskata par iespējamu infekcijas ceļu. Katrā ziņā mēs grozām galvu par to, ka cilvēki to vispār tā dara. Ja paņemat pakaišus no putnu fermas, kas ir inficēti, to nezinot, tur ir milzīgs vīrusa daudzums”.
Vēl viens izskaidrojums slimības izplatībai slaucamo govju vidū ir tas, ka liellopi tiek pārvadāti lielās ASV daļās, skaidro Karls Stāls.
”Tie tiek audzēti daļā ASV, galvenokārt dienvidos. Tad tie tiek dzīti uz lielajām piena rūpniecībām tālāk uz ziemeļiem. Tad viņi tur ieved vīrusus. Govīm tesmeņa audi ir uzņēmīgi pret infekciju, un vīruss lielākoties izplatās ar pienu.
Tāpat kā visi gripas vīrusi, arī putnu gripas vīrusi var strauji mainīt lielu sava genoma daļu, tādējādi pielāgojoties jauniem apstākļiem un kļūstot lipīgāki. Tāpēc ir satraucoši, ka vīruss tagad ir atradis citu zīdītāju, kur attīstīties – tādu, kas arī dzīvo tuvu cilvēkiem”, saka Karls Stāls.
”Katru reizi, kad vīruss pārlec no vienas sugas uz otru, tas iegūst jaunas iespējas mainīties. Un, kad vīrusi pāriet no putniem uz zīdītājiem, ir bailes no labākas pielāgošanās, lai inficētu zīdītājus un, attiecīgi, arī mūs, cilvēkus, jo mēs esam arī zīdītāji. Lielas briesmas ir tad, ja vīruss iegūst īpašības, kas atvieglo tā izplatīšanos no cilvēka uz cilvēku.
Pašreizējā putnu gripas uzliesmojuma laikā ASV līdz šim ir inficējušies aptuveni septiņdesmit cilvēki. Viens cilvēks gājis bojā. Bet lielākajai daļai gadījumu ir bijuši salīdzinoši viegli simptomi, un visi ir inficēti ciešā kontaktā ar slimiem dzīvniekiem. Pagaidām nav pierādījumu, ka vīruss varētu tikt pārnests starp cilvēkiem”.
Kāpēc tad tas ir kļuvis tāds? Kā norāda Karls Stāls, tā ir gara dažādu faktoru ķēde, kas sniedzas aptuveni 30 gadus senā pagātnē.
”Cilvēki pamatā ir iesaistīti visos posmos, kas pavēra ceļu pašreizējai situācijai”, saka Karls Stāls.
Pašlaik aktuālais lipīgās putnu gripas vīrusa veids tika atklāts Dienvidaustrumāzijā 1996. gadā. Pieaugošais pieprasījums pēc dzīvnieku olbaltumvielām no mājputniem ir radījis arvien plašākas telpas, kur infekcija varēja iekļūt no savvaļas putniem un pēc tam lēkt uz priekšu un atpakaļ un attīstīt savu infekciozitāti.
Mājputni, cilvēki un citi dzīvnieki tika inficēti, un ar savvaļas gājputnu palīdzību vīruss pēc tam varēja viļņveidīgi ceļot uz pārējo pasauli.
”Izplatību, ko mēs šobrīd novērojam ASV, lielā mērā ir izraisījuši arī cilvēki, slaucamo govju pārvietošana un mājputnu apstrāde kopā ar ļoti augstu savvaļas putnu infekcijas spiedienu”, saka Karls Stāls.
Viņš norāda, ka tendence palielināt putnu fermas gan Zviedrijā, gan lielā daļā pārējās pasaules ir izraisījusi arī plašākas sekas, kad infekcija uzbrūk.
”Lielākiem objektiem ir arī vairāk saskares virsmu ar ārpasauli, kur infekcija var tikt pārnesta, vairāk barības transportēšanas, vairāk personāla un tā tālāk. No otras puses, lieliem objektiem vajadzētu būt vairāk resursu un labākiem apstākļiem, lai aizsargātu sevi. Tātad tas ir nedaudz dubultā.
Bet ir pilnīgi skaidrs, ka lielā objektā uzliesmojuma gadījumā sekas būs daudz, daudz lielākas. Gan attiecībā uz dzīvnieku ciešanām, gan ekonomiku, gan vīrusa daudzumu, kam ir laiks veidoties, un tas riskē izplatīties tālāk”, saka Karls Stāls.
Vai šis uzliesmojums ASV varētu ietekmēt Zviedriju un Eiropu?
”Jo vairāk vīruss cirkulē, jo vairāk palielinās risks, ka tas iegūs jaunas adaptācijas. Taču vīruss jau ir sastopams lielā daļā pasaules, arī šeit Eiropā. Tāpēc nav skaidrs, ka tas, kas notiek ASV, rada lielāku risku nekā tas, kas notiek citur”.
Tomēr pagaidām šķiet, ka vīrusa īpašības nav būtiski mainījušās. Taču gan Karls Stāls, gan Zviedrijas Lauksaimniecības padomes infekcijas slimību kontroles vadītāja Katrīna Gīlena rūpīgi seko notikumu attīstībai.
”Tas ir trauksmes zvans mums un visai ES, ka vīrusa izplayība notiek slaucamajās govīs. Tāpēc esam sākuši gatavoties, ko darīt, ja piena fermā saslimsim ar putnu gripu un arī ES līmenī notiek darbs pie infekciju kontroles pasākumu harmonizēšanas dalībvalstīs, stāsta Katrīna Gīlena.
