Olu cena 2025. gada martā pieauga par 6,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Kurās ES valstīs ir vislielākās izmaksas?
Pēc putnu gripas ietekmes uz ASV olu nozari olu globālā cena ir kļuvusi par patērētāju centrālo punktu, jo īpaši diskusijās sociālajos tīklos.
Vidējā olu cena ES 2025. gada martā, salīdzinot ar 2024. gada martu, pieauga par 6,7%, liecina jaunākie Eurostat dati.
Čehijā bija visaugstākā olu gada inflācija – 46,0%, tai sekoja Slovākija (29,8%) un Ungārija (26,1%). Kā redzams tabulā, Latvijā šis pieaugums ir 9,1%, Lietuvā 3,3%, bet Igaunijā tikai 0,9%
Turpretim Nīderlande piedzīvoja vislielāko olu cenu samazinājumu ar kritumu par 3,6%, seko Luksemburga par 3,2% un Grieķija, kur cenas samazinājās par 2,0%.
Līdz šim 2025. gadā olu cenas turpināja pieaugt, janvārī pieaugot par 3,4%, bet februārī – par 4,1% salīdzinājumā ar 2024. gada tiem pašiem mēnešiem.
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, 10 no 12 mēnešiem bija vērojamas negatīvas izmaiņas.
Tomēr 2025. gadā pieaugums ir bijis mazāks nekā 2022. gadā un 2023. gadā, kad katru mēnesi laika posmā no 2022. gada aprīļa līdz 2023. gada septembrim tika reģistrēts divciparu pieaugums.
Lielākais bija 31,2% 2023. gada februārī, salīdzinot ar to pašu mēnesi 2022. gadā.
2024. gadā Francija bija vadošā olu ražotāja ar 942 000 tonnu, tai sekoja Vācija ar 900 000 tonnu, Spānija ar 902 000 tonnu un Itālija ar 763 000 tonnu.