Vairāk nekā 47 000 eiropiešu nomira no karstuma izraisītiem cēloņiem 2023. gadā, kas bija pasaulē karstākais gads. Bet skaitlis varēja būt daudz lielāks, liecina šodien žurnālā Nature Medicine publicētais ziņojums, kuru savā rakstā izmantojis The New York Times
Bez pielāgošanās temperatūras paaugstināšanās pēdējo divu desmitgažu laikā, tostarp veselības aprūpes sasniegumi, plašāka gaisa kondicionēšana un uzlabota sabiedrības informēšana, kas noturēja cilvēkus iekštelpās un hidratēja ārkārtējas temperatūras laikā, nāves gadījumu skaits eiropiešiem, kuri piedzīvoja tādu pašu temperatūru Saskaņā ar jauno pētījumu 21. gadsimts varēja būt par 80 procentiem augstāks. Cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, bojāgājušo skaits varētu būt dubultojies.
“Mums klimata pārmaiņas ir jāuzskata par veselības problēmu,” sacīja Elisa Gallo, Barselonas Globālās veselības institūta, bezpeļņas pētniecības centra, pēcdoktorantūras pētniece un pētījuma vadošā autore. “Mums joprojām katru gadu ir tūkstošiem nāves gadījumu, ko izraisa karstums, tāpēc mums joprojām ir daudz jāstrādā un jāstrādā ātrāk.”
Liela karstuma izraisītu nāves gadījumu uzskaite ir sarežģīta, daļēji tāpēc, ka miršanas apliecības ne vienmēr atspoguļo karstuma lomu cilvēka nāvē. Pētījumā tika izmantoti publiski pieejami nāves ieraksti 35 valstīs, kas pārstāv aptuveni 543 miljonus eiropiešu un ko sniedza Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat. Kopējā statistika, kurā ir arī Latvija, apskatāma ŠEIT
Pētnieki izmantoja epidemioloģisko modeli, lai analizētu nāves gadījumus kopā ar 2023 iknedēļas temperatūras ierakstiem, lai novērtētu, kāda nāves gadījumu daļa varētu būt saistīta ar karstumu.
“Mēs ātri tuvojamies robežām, ko cilvēka ķermenis var izturēt,” sacīja Džordans Klārks, Djūka Universitātes Siltuma politikas inovāciju centra vecākais politikas līdzstrādnieks, kurš nebija iesaistīts pētījumā. Planētai turpinot sasilt, viņš teica: “Mēs sacenšamies pret pulksteni.”
“Mēs nevaram pielāgoties mūžīgi,” sacīja Dr Klārks.
Paaugstinoties globālajai temperatūrai, karstuma viļņi kļūst arvien smagāki un ilgstošāki. Dr. Klārks sacīja, ka mūsu atkarības no fosilā kurināmā izbeigšana būtu galvenā ietekmes mazināšanas stratēģija.
Pēdējās divas desmitgades ir mudinājušas cilvēkus mainīt savu uzvedību, reaģējot uz karstumu, sacīja Dr Gallo. Citas politikas līmeņa izmaiņas, piemēram, pilsētplānošanas uzlabošana, zaļo zonu palielināšana, vairāk ieguldījumu atjaunojamā enerģijā un sabiedriskajā transportā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana varētu veicināt pielāgošanos.
“Pielāgošanās ir izraisījusi mazāku nāves gadījumu skaitu,” sacīja Joan Ballester, Barselonas institūta klimata un veselības asociētais pētnieks un pētījuma līdzautors. Viņš piebilda, ka termins adaptācija ir domāts ļoti plaši. Tas ietver visu, kas samazina grupas neaizsargātību pret karstumu.
Taču, pēc pētnieku domām, norādīt uz konkrētiem pielāgošanās pasākumiem vai politiku, kas radīja lielākās atšķirības, ir grūtāk nekā novērtēt mirstību.
Turpmākajos pētījumos Dr. Gallo teica, ka viņa cer vairāk koncentrēties uz pielāgošanos un atšķirībām starp valstīm. Augstākais ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits pētījumā bija valstīs, kurās vissiltākā temperatūra bija visilgākā laika periodā, tostarp augsta nakts temperatūra, piemēram, Bulgārijā, Spānijā, Kiprā, Portugālē un Itālijā.
“Ir patiešām svarīgi, lai būtu vairāk pētījumu par to, kas faktiski tiek darīts, lai novērtētu adaptācijas attīstību,” sacīja Frančeska de Donato, Romas Lacio reģionālās veselības dienesta vides epidemioloģe.
Viens no agrākajiem adaptācijas veidiem Eiropā bija ar karstumu saistīta brīdinājuma sistēma, ko dažas valstis, piemēram, Itālija, ieviesa pēc īpaši siltās 2003. gada vasaras , kas izraisīja vairāk nekā 70 000 pārmērīgu nāves gadījumu. Valsts siltuma pielāgošanās plāns ir spēkā kopš 2004. gada, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas norādījumiem. Sistēma liek medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem pārbaudīt riskam pakļautos pacientus ik pēc dažām dienām, kamēr tiek izdots brīdinājums. Pacientu reģistri norāda, kurš ir neaizsargātāks pret karstumu, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā hroniska slimība, vecums, sociāli ekonomiskais stāvoklis vai tas, vai kāds dzīvo viens.
Jaunā vietne Forecaster Health, ko izveidojis Barselonas institūts, nodrošina brīdinājumu sistēmu, kas izolē apakšgrupas, kuras varētu būt visneaizsargātākās pēc dzimuma un vecuma. Nākotnē Dr. Gallo teica, ka šie brīdinājumi varētu būt vēl specifiskāki dažādām slimībām, piemēram, sirds slimībām.
Doktora de Donato reģions Itālijā kopš jūnija beigām ir bijis zem karstuma viļņa. Viņa sacīja, ka tādi ilgstoši karstuma viļņi kā šis, kad temperatūra vairākas dienas pēc kārtas nespēj būtiski pazemināties, var visvairāk ietekmēt cilvēku veselību.
Djūka Universitātes Siltuma politikas inovāciju centra direktore Ešlija Varda sacīja, ka pētījuma laiks ir būtisks, jo tas notiek saistībā ar ANO ģenerālsekretāra pagājušajā mēnesī izteikto globālo aicinājumu rīkoties ārkārtēja karstuma gadījumā .
“Eiropa patiešām ir priekšā ASV daudzās šāda veida darbībās, piemēram, siltuma pārvaldībā un agrīnās brīdināšanas sistēmās,” sacīja Dr. Vords: “Problēma pieaug ātrāk, nekā notiek datu uzlabošana.”
