Dažas Ņujorkas daļas nākamo 15 gadu laikā plūdu dēļ var zaudēt vairāk nekā 80 000 māju, saasinot jau tā smago mājokļu problēmu. Reģionālās plānošanas asociācija (RPA) ziņojumā brīdina, ka mājokļu trūkums var sasniegt 1,2 miljonus māju, ja netiks veikti steidzami pasākumi.
Organizācija lēš, ka līdz 2040. gadam regulāru plūdu dēļ Ņujorkā, Longailendā un Vestčesteras apgabalā varētu tikt zaudētas līdz 82 000 dzīvojamo ēku. Tas nozīmē, ka tūkstošiem ģimeņu būs jāpamet savas mājas, un līdz 2070. gadam zaudēto mājokļu skaits varētu sasniegt 160 tūkstošus.
Jau šobrīd reģionā akūti jūtams mājokļu trūkums: lai apmierinātu pieprasījumu, nekavējoties jāuzceļ vismaz 362 tūkstoši jaunu māju. Un līdz 2040. gadam šis deficīts gandrīz četrkāršosies, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu, līdzekļu pasliktināšanos un plūdu radītos zaudējumus.
“Ir jābūvē jauni mājokļi, lai vismaz aizstātu to, kas pašvaldībā tiek zaudēts,” sacīja RPA viceprezidents Mozus Geitss.
Saskaņā ar ziņojumu, aptuveni 31,2 tūkstoši hektāru dzīvojamo platību reģionā var būt pakļauti plūdu riskam. Lielākais risks ir Safolkas apgabalā, kur var applūst vairāk nekā 10% dzīvojamo rajonu. Ņujorkā šis rādītājs ir aptuveni 15% no pilsētas kopējās dzīvojamās platības. Riska zonā ietilpst Kvīnsas un Bruklinas dienvidu piekrastes apgabali, piemēram, Rokveja un Kanārsija.
“Jo ātrāk mēs kā pilsēta sākam investēt noturības pasākumos, lai palīdzētu apkaimēm pielāgoties, jo lielākas iespējas mums būs izvairīties no vēl smagākas krīzes nākamajai paaudzei,” sacīja Eimija Čestere, organizācijas Rebuild by Design izpilddirektore, kas strādā pie infrastruktūras noturības pret vētrām un klimata pārmaiņām.
Atsevišķos apgabalos jau tiek īstenoti plūdu mazināšanas pasākumi: piemēram, Manhetenas austrumu piekrastē tiek būvētas plūdu sienas un slūžas, savukārt Rokavejā tiek būvēta nocietinātu uzbērumu sistēma, kas maskēta kā kāpas. Tomēr lielas pilsētas daļas, jo īpaši teritorijas līča pusē, joprojām ir neaizsargātas. Pēc tam, kad 2012. gadā Steitenailendu izpostīja viesuļvētra Sendija, štats iegādājās un nojauca vairāk nekā 500 mājas, lai atgrieztu apgabalu tā dabiskajā stāvoklī.
Papildu grūtības rada pašreizējo pilsētplānošanas noteikumu ierobežojumi. Saskaņā ar pašreizējiem zonēšanas noteikumiem var uzbūvēt tikai aptuveni 580 000 jaunu māju — mazāk nekā pusi no nepieciešamā. Turklāt gandrīz visas apdzīvojamās zemes reģionā (tostarp 100% Ņujorkā un vairāk nekā 95% Longailendā un Vestčesterā) ļauj attīstīt tikai vienas ģimenes mājas.
Turklāt minimālā zemes gabala lieluma prasības neļauj attīstīt gandrīz pusi no brīvās piepilsētas zemes.
Mēģinājumi reformēt šīs normas tiek veikti, taču pagaidām ar mainīgiem panākumiem. Gubernatores Ketijas Hočulas iniciatīva atbrīvot vietu vairāk mājokļu ir saskārusies ar pretestību, īpaši Ņujorkas priekšpilsētās. Un Demokrātiskā mēra Ērika Adamsa plāns City of Yes, ko apstiprinājusi pilsētas dome, lai gan tas radītu potenciālu 10 gadu laikā uzbūvēt 80 000 jaunu māju, saskaņā ar ziņojumu segtu tikai 11% no kopējās mājokļu vajadzības.
“Kas par to maksās?” jautāja Vorens Šraibers, Queens Civic Congress prezidents. “Vai tas gulsies uz strādnieku šķiras ar vidējiem ienākumiem pleciem?”
Eksperti ir vienisprātis, ka reģionam ir vajadzīga holistiska stratēģija, kas apvieno mājokļu attīstību, transporta pieejamību un klimata noturību. Īpašs uzsvars tiek likts uz kompaktu, jauktu apbūvi sabiedriskā transporta staciju tuvumā, biznesa rajonos un teritorijās ar salīdzinoši zemu plūdu risku.
