Ciklona ierašanās virs Latvijas un vēja ātruma pastiprināšanās gaidāma jau rīt, 30.novembrī, bet attēlā redzat vēja brāzmu prognožu karti 1.novembrim. Visas novembra pirmās dienas garumā R-ZR virziena vēja stiprums brāzmās var sasniegt 25 m’/s stiprumu. Šoreiz raksts gan ne par laika ziņām, bet vēju. Kāds ir bijis lielākais vēja ātrums, kāds jebkad reģistrēts vēsturē? Atbilde nav tik vienkārša, raksta Live Science.
Vējš var sasniegt pārsteidzošu ātrumu atkarībā no tā, vai tas ir dabisks vai cilvēka radīts. Piemēram, “Lielais vējš” 1934. gadā skāra Vašingtonas kalna observatoriju Ņūhempšīrā, kad tā brāzmas sasniedza 372 km/h (ap 102 m/s(. 1985. gadā mikro brāzma ietriecās lidmašīnā uz skrejceļa, un 2017. gadā viesuļvētra Irma skāra pasauli ar neticamām vēja brāzmām 298 km/h (ap 83 m/s).
Pētnieki atzīmē, ka ir vairāki ieraksti atkarībā no tā, kur vējš radās, kas to radīja un kāds instruments mērīja tā lielumu. Piemēram, spēcīgākie vēji Saules sistēmā reģistrēti uz Neptūna: tie pārvietojas ar virsskaņas ātrumu aptuveni 1770 km/h (490 m/s). Salīdzinājumam, tas ir 1,5 reizes lielāks par skaņas ātrumu.
Uz Zemes cilvēku izveidotie vēja tuneļi spēj radīt virsskaņas vējus, kuru ātrums sasniedz 1225 km/h (340 m/s). Tajā pašā laikā NASA Glennas pētniecības centra virsskaņas vēja tunelis spēj radīt vēl neticamākus vēja ātrumus – 4321 km/h (1200 m/s).
Ja runājam par dabiskām vēja brāzmām, tad tās ir daudz mazākas. Piemēram, saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) Pasaules laikapstākļu un klimata ekstrēmo notikumu arhīvu, spēcīgākie reģistrētie vēji bija Barrow salā, Austrālijā, 1996. gada 10. aprīlī, kad izolēto salu skāra tropu ciklons. Interesanti, ka šāda spēka brāzma ilga ne vairāk kā 3–5 sekundes, un zinātniekiem vajadzēja vairāk nekā desmit gadus, lai to reģistrētu.
Saskaņā ar Arizonas štata universitātes ģeogrāfijas zinātņu profesora Rendela Servenija teikto, WMO atpazīst tikai vēja ātruma datus, kas savākti ar tādiem instrumentiem kā anemometri, jo tas ir fizisks vēja mērījums. Vienkāršiem vārdiem sakot, pētnieki iepriekš ir fiksējuši lielāku vēja ātrumu nekā Barrow salā, taču ne ar šo ierīču palīdzību.
Tajā pašā laikā anemometra mērījumiem ir daži ierobežojumi. Piemēram, to konstrukcijas var sabojāt stiprs vējš, un tos drīkst uzstādīt tikai vietās, kur cilvēki var staigāt.
Profesors Cerveni teica, ka viņš un viņa komanda pašlaik pēta rekordus par 483 km/h (134 m/s) strūklu virs Japānas un Klusā okeāna rietumu daļas. Zinātnieki uzskata, ka šīs vēja brāzmas patiesībā var būt jauns rekords.
Tomēr ir vēl viens veids, kā izmērīt vēja ātrumu – izmantojot Doplera radaru. Tomēr PMO šī radara ierakstus neuzskata par vēja rekordiem, jo tie ir attālināti aprēķini, nevis tiešie mērījumi.
