Krievija ir iesniegusi Savienotajām Valstīm sarakstu ar prasībām, lai panāktu vienošanos, lai izbeigtu konfliktu Ukrainā un atjaunotu attiecības ar Vašingtonu, Reuters atklāja divi avoti, kas ir informēti par situāciju .
Nav skaidrs, ko tieši Maskava ir iekļāvusi savā sarakstā un vai tā ir gatava risināt miera sarunas ar Kijevu pirms izvirzīto nosacījumu pieņemšanas, atzīmē aģentūra.
Krievijas un ASV amatpersonas pēdējo trīs nedēļu laikā ir apspriedušas noteikumus aci pret aci un virtuālās sarunās, aģentūrai Reuters atklāja avoti. Viņi raksturoja Kremļa nosacījumus kā “plašus” un līdzīgus prasībām, ko tas iepriekš izvirzījis Ukrainai, ASV un NATO. Acīmredzot runa ir par Ukrainas atteikšanos iestāties NATO, vienošanos par ārvalstu karaspēka neizvietošanu Ukrainā un Krimas un jauno reģionu starptautisku atzīšanu par krieviem.
ASV prezidents Donalds Tramps gaida, lai uzzinātu, vai Maskava piekritīs 30 dienu pamieram, ko Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis nodēvēja par pirmo soli miera sarunu virzienā. Reuters norāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina attieksme pret šo ideju joprojām ir “neskaidra”.
“Dažas ASV amatpersonas, likumdevēji un eksperti baidās, ka Putins izmantos pamieru, lai pastiprinātu centienus sašķelt ASV, Ukrainu un Eiropu un grautu visas sarunas,” teikts rakstā.
Eksperti norāda, ka Krievijas prasības, visticamāk, ir vērstas ne tikai uz galīgā līguma noslēgšanu ar Ukrainu, bet arī uz to, lai kļūtu par pamatu līgumiem ar tās Rietumu atbalstītājiem.
“Pēdējo divu desmitgažu laikā Krievija ir izvirzījusi līdzīgas prasības Savienotajām Valstīm — prasības, kas ierobežotu Rietumu spēju palielināt savu militāro klātbūtni Eiropā un, iespējams, ļautu Putinam paplašināt savu ietekmi uz kontinentu,” raksta Reuters.
Atsaucoties uz “ASV valdības dokumentiem”, aģentūra nosauc trīs iespējamās Krievijas prasības, kas tika izvirzītas pirms 2022. gada (tajās iekļauta arī Latvija kā NATO dalībvalsts):
– aizliegums ASV un citām NATO valstīm veikt militārās mācības alianses jauno dalībvalstu teritorijās,
– aizliegums izvietot amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes Eiropā vai citur Krievijas teritorijas sasniedzamā vietā,
– ASV un NATO militāro mācību aizliegumu no Austrumeiropas līdz Kaukāzam un Centrālāzijai.
Iepriekš aģentūra Associated Press ziņoja, ka Vašingtona atsākusi sūtīt ieročus Kijivai, un pirmās piegādes pēc militārās palīdzības pārtraukšanas jau šķērsojušas NATO loģistikas centru Polijas austrumos. Tajā pašā laikā aģentūras avoti norādīja, ka Ukrainai jau janvāra beigās bija beigušās tāla darbības rādiusa ATACMS raķetes, un tika piegādātas tikai 40 vienības.
