Murmanskas dabas liegums ”Pasvik” no Norvēģijas pieprasījis 47 miljonus kronu (ap 4,2 miljonus eiro) par to, ka 40 norvēģu ziemeļbrieži šķērsoja ledu uz Krievijas teritoriju un divus mēnešus ganījās Pasvikā. Tā portālam ”B-port” norādīja rezervāta direktore Natālija Poļikarpova. Šo stāstu apraksta arī norvēģu laikraksts The Barents Observer.
Pasvik iesniedza oficiālu prasību par zaudējumu atlīdzību Norvēģijas ziemeļbriežu audzēšanas departamentā. Saskaņā ar Krievijas dabas rezervāta datiem, brieži tur ieradās 2022. gada decembrī: viņi šķērsoja robežu pa aizsalušu Pasvīkas upi. Dzīvnieki aizsargājamajā teritorijā ganījās nedaudz vairāk kā divus mēnešus, tos fiksēja kameru slazdi.
Kā vēsta portāls iFinnmark, daļa briežu Krievijā atradās kopš 2019.gada, taču pandēmijas un ģeopolitisko apstākļu dēļ tos bija iespējams atgriezt tikai 2023.gada sākumā. Norvēģijas ziemeļbriežu audzēšanas direktora pienākumu izpildītāja Torhilda Gjolme sacīja, ka viņi iepriekš “nav saskārušies” ar šādiem skaitļiem. Saskaņā ar iFinnmark sniegto informāciju Norvēģijas lauksaimniecības pārvalde vēl nav reaģējusi uz pieprasījumu un nav paudusi savu nostāju par prasībām.
Rezervāta direktore Natālija Poļikarpova apgalvo, ka zaudējumi aprēķināti pēc formulas, “ņemot vērā ziemeļbriežu rezervātā pavadīto dienu skaitu un galviņu skaitu, kas reizināts ar kilogramu gaļas ziemeļbrieža kautķermenī (vidēji aptuveni 150 kg) un reizināts ar kilogramu gaļas izmaksām par vidējo cenu Norvēģijā. Pēc viņas teiktā, Norvēģijā ir īpašas mājaslapas, kur šī informācija ir norādīta.
Tad aprēķinam tika izmantoti korekcijas koeficienti – šajā gadījumā rezervāts pievienoja faktu, ka brieži ganījās Krievijas teritorijā. Rezervāta platība ir 14,7 tūkstoši hektāru. Kā pastāstīja lieguma direktore, šādai platībai 40 brieži ir daudz, jo tie ietekmē veģetāciju, notiek arī augsnes erozija.
Poļikarpova atzīmēja, ka saskaņā ar Krievijas un Norvēģijas 1977.gada līgumu Krievijai kā PSRS cesionāram ir pienākums šos briežus atdot norvēģiem. “Izrādās, ka viņu ziemeļbrieži ēd pie mums, un tad Norvēģijas ziemeļbriežu gani tos izmanto gaļai,” skaidroja Pasvikas direktore. Turklāt Krievijā nav savvaļas ziemeļbriežu, tā nav vispārēja populācija. Lāči un aļņi var pārvietoties no Krievijas uz Norvēģiju, taču tie ir dabiska ekosistēmas sastāvdaļa, norāda Poļikarpova. Aprēķinot, pēc viņas teiktā, nav ņemts vērā Sarkanās grāmatas koeficients – ar to zaudējumu apmērs varētu būt vēl lielāks.
“Zemes veģetācija tiek apēsta ķērpju un krūmu veidā, kā arī pārnadžu mīdīšana, kas noved pie veģetācijas segas degradācijas rezervātā. Tas vēl vairāk ietekmē augsnes erozijas pieaugumu. Tas ir, mēs zaudējam ekosistēmas sastāvdaļu, kuras atjaunošana prasīs gadiem. Un mēs pat nepiemērojām Sarkanās grāmatas koeficientu; ja tas ir piemērojams, mēs to arī reizinām ar pieci.
Šī nav pirmā reize, kad Pasvik sūdzas par ziemeļbriežiem no Norvēģijas. 2019. gadā rezervāta pārstāvji tikās ar ziemeļbriežu audzēšanas nodaļu, ziemeļbriežu ganāmpulku, kā arī ar Krievijas un Norvēģijas robežkomisariātiem, lai dzīvniekus atgrieztu.
1991. gadā Krievija, Norvēģija un Somija nolēma sadarboties dabas aizsardzības jomā Pasvikas-Ināru reģionā. Trīs valstis ir apņēmušās atdzīt robežu šķērsojošos “iebrucējus” ziemeļbriežus. Zaudējumus šādos gadījumos nolemts atlīdzināt no tās valsts budžeta, kurai stirnas pieder.
