Norvēģijas valdība ieviesusi papildu ierobežojumus krievu ieceļošanai. No 29.maija Krievijas pilsoņiem, kuri ierodas tūrisma vai “nebūtisku mērķu” nolūkos, ieceļošana tiks liegta.
Norvēģijas valdības paziņojumā presei teikts, ka ierobežojums attiecas gan uz tiem, kuriem Norvēģijas izsniegtas vīzas līdz 2022.gada pavasarim, gan arī uz vīzām, kuras izsniegušas citas Šengenas zonas valstis.
Norvēģijas tieslietu ministre Emīlija Mīla sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, pateicoties Oslo vēlmei atbalstīt sabiedrotos un partnerus, kuri ievieš ierobežojumus Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ.
“Atsevišķos gadījumos tiks piešķirti izņēmumi, piemēram, ciemos pie Norvēģijā dzīvojošiem tuviem radiniekiem (vecākiem, laulātajiem, dzīvesbiedriem un bērniem), kā arī Krievijas pilsoņiem, kuri strādās vai mācīsies Norvēģijā vai citās Šengenas valstīs,” teikts paziņojumā valdības vietnē.
Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču ievēro lielāko daļu pret Krieviju noteikto sankciju.
Vēl pavasarī Norvēģijas varas iestādes ierobežoja krievu ieceļošanu, praktiski pārtraucot izsniegt tūristu vīzas. No 2023.gada 3.oktobra valstī aizliegts iebraukt vieglajām automašīnām ar Krievijas numura zīmēm, kurās ietilpība ir līdz deviņām personām. Aizliegums neattiecas uz Krievijā pastāvīgi dzīvojošo Norvēģijas pilsoņu automašīnām, diplomātiskajiem transportlīdzekļiem un starptautiskajām organizācijām piederošām automašīnām.
2022. gadā ES apturēja vienkāršoto vīzu režīmu ar Krieviju. Maksa par vīzu ir pieaugusi no 35 eiro līdz 80 eiro, un vīzas pieteikuma izskatīšanas laiks ir palielinājies no 10 līdz 15 dienām. Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Čehija aizliegušas krieviem ieceļot pāri valsts ārējai robežai tūrisma nolūkos. Tomēr 17 Šengenas valstis joprojām pieņem šādu vīzu pieteikumus. Starp tām ir Austrija, Ungārija, Vācija, Itālija, Spānija, Francija.