Glābēji sievieti, kura sauļojās sieviešu pludmalē Nidā, sajauca ar vīrieti un lūdza viņu doties prom. Pēc notikušā sieviete sazinājās ar Lietuvas Vienlīdzīgu iespēju tiesībsarga dienestu, apgalvojot, ka glābēji viņu pazemojuši, piedēvējot nepareizu dzimumu tikai izskata dēļ, pavēstīja dienestā.
Pēc lietas izmeklēšanas Vienlīdzīgu iespēju tiesībsarga birojs atklāja nepilnības Neringas pludmales politikā un ieteica veikt izmaiņas, lai atpūtnieki justos droši un netiktu diskriminēti dzimuma vai citas personas identitātes dēļ.
Izskatījās “nesievišķīgi”
Savā sūdzībā sūdzības iesniedzēja paskaidroja, ka viņai ir veikta krūšu izņemšanas operācija vēža riska dēļ un ka viņas mati tika nogriezti īsi, kā rezultātā glābējiem viņa šķita “nesevišķīga”.
“Sauļojos, neaizsedzot ķermeņa augšdaļu ar peldkostīmu. Glābēji piebrauca pie manis ar kvadraciklu, teica, ka šī ir sieviešu pludmale, un lika man doties tālāk uz nūdistu pludmali. Viņi ne tikai sabojāja manu atvaļinājumu, bet arī jutos tā, it kā mani iebiedētu un vajā mana dzimuma dēļ,” sūdzējās atpūtniece.
Pēc sūdzības iesniedzējas teiktā, konflikts pludmalē noticis divas reizes – pirmajā reizē, kad viņai tuvojās glābēja sieviete, bet divas dienas vēlāk viņai esot pievienojies glābējs vīrietis.
Aizvainotā atpūtniece sacīja, ka nesaprot, kā glābēji var noteikt viņas dzimumu pēc izskata.
“Vai viņi var subjektīvi izlemt, kādai vajadzētu izskatīties sievietei? Vai šādos gadījumos glābējiem jāpārbauda ikviena dokumenti? Kā viņi vērtēs cilvēku pēc dzimuma maiņas procedūras?” – viņa jautāja.
Glābējs nevar atcerēties šo notikumu
Pašvaldības iestādes “Paslaugos Neringai”, kas apsaimnieko Nidas pludmales, pārstāvji skaidroja, ka glābējiem nav tiesību likt atpūtniekiem atstāt sieviešu vai vīriešu pludmali vai pārbaudīt dokumentus, bet var pieklājīgi lūgt atstāt teritoriju, ja rodas aizdomas, ka pludmalē ieradās pretējā dzimuma cilvēks. Tieši tā esot rīkojies sūdzībā nosauktais glābējs.
“Pašas iesniedzējas sūdzībā norādīts, kāpēc viņa vizuāli varētu būt līdzinājusies vīrietim, un glābēji attiecīgi arī uzvedās, turklāt ir gadījumi, kad paši atpūtnieki ziņo par pretējā dzimuma personas atrašanos pludmalē un pieprasa lūgt atstāt. Glābējs noteikti negrasījās sievieti aizskart vai diskriminēt,” teikts “Paslaugos Neringai” komentārā.
Pati glābēja, kas strādāja Nidas sieviešu pludmalē, apgalvo, ka neatceras nevienu šādu gadījumu. “Ja es ierosināju cilvēkam pamest pludmales zonu, tas bija tikai tādēļ, lai mazinātu konflikta risku starp aizdomu raisītāju un citiem pludmales apmeklētājiem. Bet es tādu gadījumu neatceros,” viņa taisnojas,
turklāt, pēc glābējas teiktā, abas sūdzībā minētās dienas strādājusi viena, kamēr partneris bijis atvaļinājumā
Dienests: šī ir jūtīga tēma
Izmeklēšanas mērķis bija noskaidrot, vai pakalpojumu sniegšanā nav pārkāpts Vienlīdzīgu iespēju likums, kas nosaka, ka ir aizliegts uzmākties vai diskriminēt pēc dzimuma.
“Šajā gadījumā nebija objektīvu datu, lai veiktu rūpīgu un pārliecinošu izmeklēšanu, un no visām konfliktā iesaistītajām pusēm saņemtie paskaidrojumi bija pretrunīgi,” norāda Vienlīdzīgu iespēju ombuda biroja juriste Laima Vengale-Dīca.
Kā norāda Vengale-Dīca, pamatotas šaubas rada pludmales sarga apgalvojums, ka glābējiem ir tiesības identificēt cilvēkus pēc dzimuma, pamatojoties uz fiziskajām īpašībām un lūgt viņus atstāt pludmali.
Pirmkārt, atzīmē juriste, Neringas novada pludmalēs iekārtošanas, lietošanas un uzvedības noteikumi un glābēja amata apraksts īpaši nereglamentē, kam ir tiesības identificēt personu kā sievieti, vīrieti vai cita dzimuma personu un pēc kādiem kritērijiem vai pazīmēm, kā arī nenorāda, kā būtu jārisina konfliktsituācijas.
“Otrkārt, sievietes un vīrieši pludmalēs ir neaizsargātāki, it īpaši izskata ziņā, kas var neatbilst tā sauktajiem standartiem. Tāpēc glābēja vai citas personas skaļi pausts viedoklis par personas dzimuma identitāti, kas var būt balstīts uz personas iekšējo pārliecību un neatbilst dzimumam, var būt uzmākšanās dzimuma dēļ, izraisīt aizvainojumu, pazemojumu un negatīvi ilgtermiņa. termiņa sekas,” atzīmēja Vengale -Dits.
“Otrkārt, sievietes un vīrieši pludmalēs ir neaizsargātāki, it īpaši izskata ziņā, kas var neatbilst tā sauktajiem standartiem. Tāpēc glābēja vai citas personas skaļi pausts viedoklis par personas dzimuma identitāti, kas var būt balstīts uz personas iekšējo pārliecību un neatbilst dzimumam, var būt uzmākšanās dzimuma dēļ, izraisīt aizvainojumu, pazemojumu un negatīvi ilgtermiņa. termiņa sekas,” atzīmēja Vengale-Dica.
Ievērojot Vienlīdzīgu iespēju tiesībsarga dienesta ieteikumus, „Paslaugos Neringai” ir papildinājusi glābēju amata aprakstu ar noteikumu, kas liek ziņot par iespējamiem uzvedības noteikumu pārkāpumiem pludmalē uz vispārējo glābšanas tālruni 112.
