NATO valstis paziņojumā pēc alianses samita, kas notika Hāgā 24.–25. jūnijā, neiekļāva Krievijas agresijas Ukrainā nosodījumu un no dokumenta izņēma solījumu uzņemt valsti blokā, ziņo The Telegraph.
Saskaņā ar laikraksta pārskatīto nopludināto informāciju 32 NATO dalībvalstu paziņojums ir ievērojami īsāks nekā pagājušā gada paziņojums (nedaudz vairāk par 400 vārdiem salīdzinājumā ar vairāk nekā 5000 vārdiem 2024. gadā) un tajā vienu reizi pieminēta Krievija un divas reizes Ukraina. Konkrēti, alianses dalībvalstis “atkārtoti apstiprina savu pastāvīgo suverēno apņemšanos atbalstīt Ukrainu, kuras drošība veicina mūsu drošību”. Šajā nolūkā paziņojumā teikts, ka NATO valstis “aprēķinot sabiedroto aizsardzības izdevumus, iekļaus tiešās iemaksas Ukrainas aizsardzībā un tās aizsardzības nozarē”.
Dokumentā par Krieviju tiek runāts saistībā ar riskiem, ar kuriem aliansei ir jātiek galā, un izmaksām, kas saistītas ar sabiedroto aizsardzības nodrošināšanu. “Vienoti, saskaroties ar nopietniem drošības draudiem un izaicinājumiem, jo īpaši Krievijas radītajiem ilgtermiņa draudiem Eiroatlantiskajai drošībai un pastāvīgajiem terorisma draudiem,” teikts paziņojumā, “Sabiedrotie apņemas katru gadu ieguldīt 5% no IKP galvenajās aizsardzības vajadzībās, kā arī ar aizsardzību un drošību saistītajos izdevumos…”
Paziņojumā pēc pagājušajā gadā Vašingtonā notikušās samita NATO uzsvēra, ka notiekošo karu izraisīja “Krievijas pilna mēroga iebrukums”, un paziņoja, ka “Ukrainas nākotne ir NATO”. 2023. gada samitā Viļņā alianses līderi sacīja: “Krievija nes pilnu atbildību par savu nelikumīgo, nepamatoto un neprovocēto agresijas karu pret Ukrainu.”
Laikraksts ” The Telegraph” norāda, ka NATO pašreizējais paziņojums bija īss un kodolīgs, lai koncentrētos uz prezidentam Donaldam Trampam svarīgu jautājumu – aizsardzības izdevumiem. ASV uzstāj, ka bloka Eiropas dalībvalstīm tie jāpalielina līdz 5% no IKP.
Paziņojumā 32 NATO dalībvalstis “atkārtoti apstiprina savas pastāvīgās suverēnās saistības sniegt atbalstu Ukrainai, kuras drošība veicina mūsu drošību, un šajā nolūkā, aprēķinot sabiedroto aizsardzības izdevumus, iekļaus tiešas iemaksas Ukrainas aizsardzībā un tās aizsardzības rūpniecībā”.
Medijs uzskata, ka lēmums nepieminēt karu Ukrainā tika pieņemts apmaiņā pret Trampa apņemšanos ievērot NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulu.
“Mēs atkārtoti apstiprinām savu nelokāmo apņemšanos īstenot kolektīvo aizsardzību, kā tas noteikts Vašingtonas līguma 5. pantā – uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem,” teikts paziņojumā.
Tramps arī neparakstīja stingro paziņojuma versiju, ko prezidents Volodimirs Zelenskis uzstāja Hāgas samita laikā, jo baidās, ka tas traucētu viņa miera sarunas ar prezidentu Vladimiru Putinu par miermīlīgu konflikta noregulējumu Ukrainā.
