NATO samita, kas notiks Hāgā 24.–25. jūnijā, paziņojuma (komunikē) projekts izrādījās ļoti īss. Tajā tik tikko pieminēta Ukraina, un uzmanība pievērsta aizsardzības izdevumu mērķa paaugstināšanai, ziņo Bloomberg, kas ir pārskatījis dokumentu.
”NATO sabiedrotie apsvērs iespēju iekļaut ieguldījumus Ukrainas aizsardzības finansēšanā jaunā izdevumu mērķī, ko alianses dalībvalstis, domājams, apstiprinās līderu samitā vēlāk šajā mēnesī”, teikts paziņojumā.
Lai gan teksts varētu mainīties sarunu gaitā, pašreizējā vienas lappuses versija krasi atšķiras no pagājušā gada vairāk nekā divpadsmit lappušu garā solījuma sniegt Ukrainai ilgtermiņa drošības palīdzību, norāda Bloomberg.
Pašreizējais paziņojums koncentrējas tikai uz aizsardzības izdevumiem. Alianses valstīm ir jāapņemas līdz 2032. gadam palielināt aizsardzības izdevumus no pašreizējiem 2% līdz vismaz 3,5% no IKP un vēl 1,5% tērēt infrastruktūrai, robežapsardzībai un citām ar aizsardzību saistītām aktivitātēm, tostarp civiliedzīvotāju sagatavošanai krīzēm. Alianses dalībvalstis arī apsvērs iespēju iekļaut savu palīdzību Ukrainai kopējos aizsardzības izdevumu aprēķinos.
Paziņojuma projektā trūkst vairāku būtisku apgalvojumu, kas bija ietverti iepriekšējās deklarācijās. Piemēram, nekas nav teikts par Ukrainas perspektīvām, pat ilgtermiņa, pievienoties NATO. Trūkst arī pagājušā gada solījuma sniegt Kijivai 40 miljardus dolāru militārās palīdzības gadā.
Toreizējais alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sākotnēji ierosināja piešķirt 100 miljardus eiro uz pieciem gadiem, bet, sastopoties ar pretestību no vairākām valstīm, viņš to aizstāja ar 40 miljardiem eiro gadā (aptuveni tikpat, cik alianse ir piešķīrusi Ukrainai kopš kara sākuma). Tomēr no šī priekšlikuma bija palicis tikai solījums: lēmums netika pieņemts, jo ne visas valstis bija gatavas uzņemties konkrētas saistības vairākus gadus iepriekš.
Šī gada sākumā ES mēģināja pieņemt savu 40 miljardu eiro militārās palīdzības paketi Ukrainai, ko ierosināja Eiropas diplomātijas līdere Kaja Kallasa. Taču arī šis plāns cieta neveiksmi , jo tam iebilda Itālija, Francija, Spānija un Portugāle.
Paziņojuma projektā Krievija tiek dēvēta par “apdraudējumu” eiroatlantiskajai drošībai: daudzas valstis uz to uzstāja, taču, ņemot vērā pašreizējās ASV administrācijas nostāju, nebija garantiju, ka šāds formulējums tiks iekļauts, norāda Bloomberg. Vienlaikus, atšķirībā no pagājušā gada deklarācijām, Krievija netiek pieminēta kā agresors, kas Ukrainā īsteno iekarošanas karu. ASV Donalda Trampa vadībā jau ir bloķējušas šādu atsauci vairākos starptautiskos dokumentos, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā.
Arī pati Hāgas augstākā līmeņa sanāksme būs īsa, jo pašreizējais ģenerālsekretārs Marks Rutte par savu galveno prioritāti ir izvirzījis Trampa, kurš ir centies panākt 5% no IKP lielu izdevumu, uzvaras sajūtu un nodrošināt, ka ASV joprojām ir pilnībā apņēmusies atbalstīt kopējās aizsardzības mērķi, liecina ar šo jautājumu pārzinošu personu sniegtā informācija. Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā tieši Rutmem, toreizējam Nīderlandes premjerministram, izdevās atrisināt strupceļu NATO samitā, kad Tramps pieprasīja 2% mērķi un draudēja aiziet, ja viņš to neizdarīs.
Saskaņā ar ģenerālsekretāra mērķi, samitā būs tikai viena sesija, neskaitot vakariņas ar Nīderlandes karali, lai apspriestu aizsardzības izdevumus. Tas tiek darīts, lai ierobežotu iespējamus publiskus strīdus starp Trampu un citiem līderiem, norāda Bloomberg avoti.
