Kopš Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma sākuma 2022. gada augustā, Krievija ir zaudējusi vairākas stratēģiski un politiski nozīmīgas okupētās teritorijas: Izjumu, Balakleju, Kupjansku, Limanu. Ar katru Krievijas armijas sakāvi kara atbalstītāji kļuva arvien mazāk lojāli Kremlim. Hersonas padošanās , kas, pēc “krievu pasaules ” ideologa Aleksandra Dugina domām, ir “pēdējā atkāpšanās līnija”, izraisīja “militāro korespondentu” un krievu, kuri atbalstīja iebrukumu Ukrainā, kritikas vilni. Kā atkāpšanās no Hersonas mainīja attieksmi pret varu tiem, kuri pieprasa karu “līdz uzvarošam galam”.
9.novembrī Krievijas varas iestādes oficiāli paziņoja par atkāpšanos no Hersonas, kur solīja palikt “uz visiem laikiem”. Tas bija vienīgais reģionālais centrs, kuru Krievijai izdevās iekarot pēc 24. februāra Ukrainai.
Aiziešana no Hersonas bija viens no lielākajiem Krievijas spēku neveiksmēm kopš kara sākuma. Sekojošā kara atbalstītāju kopienas kritika Vladimiram Putinam liecina par nopietnu šķelšanos starp kara atbalstītājiem un Kremli, sacīja Amerikas Kara izpētes institūta (ISW) eksperti. Kremļa lēmums, pēc ISW ekspertu domām, licis apšaubīt Krievijas vadības spēju īstenot plānus pat lojālas sabiedrības daļas vidū.
“Atdeva Hersonu, atdos Maskavu”
Reaģējot uz militārās pavēlniecības lēmumu atkāpties, 9. novembra vakarā pie Kremļa Spasskaja torņa iznāca neapmierināts piketētājs. Vīrieti ar plakātu “Nodevēji. Pap..a visu” ātri aizturēja policija. Pēc tam 11. novembrī Eduarda Ļimonova ”Cita Krievija” aktīviste Olga Sjutkina sarīkoja mītiņu pie Permas Likumdošanas asamblejas ēkas ar plakātu “Atdeva Hersonu, atdos Maskavu”. Kad viņai tuvojās policists, meitene ar vārdiem “Tās ir krievu cilvēku asinis” sagrieza sev roku.
“Tās ir to cilvēku asinis no Hersonas, kurus jūs nodevāt. Tās ir mūsu cīnītāju asinis, kas izlietas par velti. Šīs asinis ir uz tavas sirdsapziņas! Putin, Šoigu, Surovikin, šīs asinis ir uz jūsu sirdsapziņas! Mēs jums nepiedosim!” aktīviste sacīja, paceļot savu asiņaino roku.
Ar savu rīcību viņa vēlējās parādīt, ka “Krievijas bruņoto spēku vadība Šoigu personā ir nekompetenta,” sarunā ar medijiem skaidroja Sjutkina. Viņasprāt, daudzi cilvēki ir neapmierināti ar pavēlniecības lēmumu, jo “nebija objektīvu iemeslu bez cīņas nodot tik milzīgu teritorijas gabalu”.
“Godīgi sakot, bija daudz dusmu. Es gribēju taisnību. Taisnīgumu militārpersonām, gataviem doties kaujā. Taisnīgumu Hersonas apgabala iedzīvotājiem, kuri ticēja vārdiem “Krievija ir šeit uz visiem laikiem”. 9. novembra notikumi ļoti spēcīgi ietekmēja Krievijas pilsoņu noskaņojumu, ” saka Sjutkina.
Uz plakāta, ar kuru viņa piketēja, bija redzams aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu klauna grimā un parūkā. Pēc meitenes domām, Šoigu, kurš “pat nav dienējis armijā”, nevar efektīvi vadīt karaspēku. Viņa piebilda, ka “pēc Izjumas, Krasnij Limana un Hersonas viņš būtu vismaz jāatceļ no amata”.
“Kamēr pašiem ierēdņiem un ministriem briesmas nedraud, viņi savas valsts labā nepakustinās ne pirkstu. Vienkārši cilvēkus nevar nomierināt. Politiķi vairs nerada pārliecību ar saviem skaļajiem paziņojumiem par “Kijevas ieņemšanu trīs stundās”. Ja frontes līnija virzīsies arvien tālāk uz Krieviju, ar katru iespēju cīnīties pretī, cilvēki to necietīs,” uzskata aktīviste.
Eduarda Ļimonova ”Cita Krievija” ir pārliecināta, ka “izstāšanās no Krievijas reģionālā centra bez cīņas vispirms ir politisks lēmums,” sarunā ar medijiem sacīja partijas koordinators Mihails Aksels.
“Aiziešana bez cīņas ir milzīgs zaudējums visai krievu pasaulei. Militārajiem ekspertiem jāvērtē no militārā, pilsoņiem no ētiskā viedokļa. No politiskā viedokļa tā ir lokāla sakāve,” argumentē aktīvists.
Par Hersonas atdošanu – augstāko soda mēru!
Pirmo reizi arī “Kremļa ideologs” un “krievu pasaules” atbalstītājs Aleksandrs Dugins kritizēja Krievijas politisko vadību. Viņš Hersonas pamešanu nosauca par ” soli pretī Armagedonam” un vainoja nevis militāro pavēlniecību, nevis Sergeju Surovikinu, kurš, pēc viņa vārdiem, bija atbildīgs tikai “par frontes tehnisko pusi”, bet gan “varu”.
“Krievi tagad sakož zobus no sāpēm, raud un cieš, it kā viņu sirdis būtu izrautas, viņu acu priekšā tiktu nogalināti bērni, brāļi, mātes un sievas. Ja tev tagad nesāp, tu esi nicība. Vara. Tā ir par to atbildīga, ” Dugins rakstīja savā VKontakte lapā 10. novembrī.
Galēji labējo nacionālistu izdevums ”Carjgrad” nodēvēja Krievijas izvešanu no Hersonas par soli pretī ” apkaunojošam mieram”, norādot uz nāvessodu tiem, kuri pieņēma lēmumu par karaspēka izvešanu.
“Tas nozīmē, ka mūsu karavīru nāve, kas aizstāvēja krievu zemes, ir veltīga. Un tie, kas pieņēma šādu lēmumu, būtu vismaz jāatceļ no amata, un ne vairāk kā … augstāko sodamēru, ”secināja izdevuma žurnālisti.
Krievijas militārie eksperti Konstantīns Sivkovs un Oļegs Švedkovs intervijā izdevumam ”Carjgrad” pauda viedokli, ka pilsētas kapitulācija notikusi “tikai politisku motīvu dēļ”. Viņuprāt, reālu iemeslu Krievijas armijas izvešanai no Hersonas nebija, un pieņemtais lēmums tikai palielinās upuru skaitu krievu karavīru vidū. “Atkal armija stājās priekšā, lai aizstāvētu, teiksim, mūsu valsts politisko vadību,” sacīja Sivkovs.
Nākamajās vēlēšanās nebalsojiet par Putinu!
Tūkstošiem dusmīgu komentāru pie ierakstiem sociālajos tīklo un forumos par Hersonas padošanos rakstīja krievi, kuri acīmredzot atbalsta iebrukumu Ukrainā. Lielākā daļa komentētāju ir vienisprātis par vienu lietu: šāda lēmuma pieņemšana bija nepieņemama. Diskusijā zem propagandas kanāla RT vēstījuma par atkāpšanos no pilsētas 9. novembrī lasītāji apsūdzēja varas iestādes un pavēlniecību nodevībā, solījumu nepildīšanā un pat šaubījās par kara jēgu, mobilizāciju un aneksiju.
“Jebkurā gadījumā nebalsojiet par Putinu nākamajās vēlēšanās – viņš izaudzināja zagļus uniformās un “pārgrupēja”,” raksta viens no komentētājiem ar burtu Z savā lietotājvārdā.
Arī vienā no populārākajiem Z kanāliem “Operācija Z”: Krievu pavasara militārie komisāri” arī bija sašutuši par to, ka pilsēta tika atdota “bez cīņas”, velti “nolika puišus” un velti “sāka”. farsu ar Hersonas pievienošanu Krievijas Federācijai”. Daudzi ierosināja, ka pēc Hersones Krievija atdos Belgorodu, okupēto Mariupoli un Krimu.
Pēc daudzu komentētāju domām, šādi militārās pavēlniecības vai prezidenta lēmumi padara par bezjēdzīgiem mobilizāciju, referendumus un kara sākšanu vispār
“Lai saglābtu dzīvības, tad vajadzēja vispār tur līst. Bet tas, cik daudz viņi tajā ielika, un tagad mēs atkal dodamies prom … ” secināja viens no lietotājiem.
Līdzīgu ainu var novērot ”Carjgrad” Telegram kanālā. No 51 komentāra ierakstam par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas, tikai seši šo lēmumu atbalsta. Daži lietotāji atzīmēja, ka karaspēka izvešanai ”ir versija tikai mums, bet kā tur īsti būs, to mēs gaidīsim un redzēsim”. Citi uzskatīja, ka atkāpšanās palīdzēs glābt karavīru dzīvības. Tomēr varas iestāžu lēmums izraisīja neizpratni vai aizkaitinājumu lielākajā daļā abonentu.
Auditorijas atbalsts valdību atbalstošajam projektam “Karš pret viltojumiem” izrādījās nedaudz lielāks. No 414 komentāriem aptuveni katrs piektais bija pozitīvs, pārējās ziņās abonenti pauda neapmierinātību.
“Katru dienu ziņās mēs uzvaram, salaužam, iznīcinām, un šeit tas ir… Mēs bijām pārliecināti, ka Hersona ir Krievija uz visiem laikiem, viņi ticēja. Tas ir kauns līdz asarām, ” savā neapmierinātībā dalījās lasītāja.
Arī Krievijas politiķu un amatpersonu auditorija neizrādīja nekādu lojalitāti. Piemēram, Ārlietu ministrijas Informācijas un preses nodaļas vadītāju Mariju Zaharovu simtiem lasītāju apsūdzēja par to, ka tā nekomentē Hersonas kapitulāciju, bet reaģēja uz pieminekļu nojaukšanu Ukrainā. “Labāk pievērs uzmanību faktam, ka Hersonu ir atdevuši. Sasodītie nodevēji, ”lietotāji bija sašutuši.
Arī Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins, kurš karaspēka izvešanas laikā 9. un 11. novembrī rakstīja par ASV vēlēšanām, tika aicināts pievērst uzmanību aktuālajām problēmām . Tūkstošiem lasītāju interesējās par “kas notiek ar Hersonu” un mudināja Volodinu pievērst uzmanību problēmām Krievijā.
”Tirdzniecība ar nacionālajām zemēm”. Ko rakstīja ”kara korespondenti” un Z-kanāli
Propagandistu reakcija uz Hersonas padošanos kopumā bija maiga. Televīzijā atkāpšanās tikpat kā netika komentēta vai nosaukta par “pārgrupēšanos”. Telegram kanālos propagandisti, kas bija pārliecināti, ka lēmums pamest pilsētu pieņemts, lai glābtu krievu karavīru dzīvības, salīdzināja atkāpšanos ar Maskavas pamešanu 1812. gadā un Poltavas kauju. Tieši tās pašas tēzes bija ietvertas apmācības rokasgrāmatās, par kurām iepriekš rakstīja Meduza.
Radikālie kara apoloģēti Ramzans Kadirovs un Jevgeņijs Prigožins izteica līdzīgu retoriku. Tāpat kā pēc Krievijas armijas atkāpšanās no Limanas, viņi ieņēma tādu pašu pozīciju, bet, ja toreiz abi asi kritizēja Krievijas militāros vadītājus, tad tagad viņi viņus atbalstīja. Neskatoties uz Prigožina nostāju, Telegram kanāls ”GreyZone” , kas ir saistīts ar ”Vāgnera” PMK, nosauca pilsētas atdošanu par nodevību un “tirgošanos ar nacionālajām zemēm”.
“Vismaz nākamās divas dienas mums būs jālasa, jāklausās un jāskatās, kā tiks attaisnota un izlīdzināta nodevība ap Hersonu, paziņojot, ka neko nevar darīt. Var. Bet ne pēdējās dienās un ne vēlāk kā jūnijā. Bet absolūti nekas netika darīts, ” viņi rakstīja kanālā.
Ja agrāk militāro emuāru autori bija vienā pusē ar varas iestādēm, tad tagad daudzi no viņiem ir no tā norobežojušies, kritizējot lēmumu nodot Hersonu. Kanāls ”Buļbas tronis” Telegram (59 000 abonentu) nodēvēja Putinu par “lielāko nodevēju 21. gadsimta pirmajā pusē” un apsūdzēja Prigožinu un Kadirovu “Hersonas nodevības” attaisnošanā.
Saskaņā ar ”Zastavnij” kanāla anonīmo autoru (63 000 abonentu), kad “situācija noskaidrosies līdz robežai, dažiem cilvēkiem patiešām būs ļoti jācenšas atgriezt veco reitinga līmeni. Aleksandram Gelijevičam (Duginam) ir pilnīga taisnība, šajā situācijā visa atbildības nasta gulstas uz vienu cilvēku, un tas ir tālu no Surovikina un pat ne Šoigu.
Lielākie Z kanāli ar aptuveni miljona cilvēku auditoriju savos izteikumos bija atturīgāki. Daži mēģināja lasītājam izskaidrot notikušo, tomēr viņu vērtējums atšķīrās no amatpersonu un valsts propagandistu pārraidītā.
Pēc viena no lielākajiem Z-kanāliem “Ribarj” (1,1 miljons abonentu) autora domām, pie visa vainojami neuzticami ierēdņu ziņojumi (acīmredzot ar tiem domātas ziņas par Krievijas armijas gatavību karam), slikta komanda, militārpersonu un politiķu pašpārliecinātība. Pilsētas padošanos viņš nosauca par sakāvi iedzīvotāju acīs.
“Ja tagad parakstīsim mieru arī ar Ukrainu (un Krievijas Ārlietu ministrija jau divas dienas dod mājienus par sarunām), tad tas būs garšīgs spļāviens uz Krievijas sabiedrības patriotisko un kodolslāni,” raksta kanāla autors.
Militārais korespondents Kaķēns Z (kara korespondents Jurijs Kotenoks, 432 tūkstoši abonentu) piekrita Ribajam un atzīmēja : “Tas, ka cilvēku drošība ir pasludināta par mērķi, ir labi. Taču galvenais militārās operācijas mērķis ir kaut kas cits, tā ir uzdoto uzdevumu izpilde.”
Cits populārs Z-projekts WarGonzo (1,3 miljoni abonentu) publicēja sava autora un “DTR” virsnieka komentāru ar aicinājumu “atbalstīt pat smagus lēmumus” un traucēt tos, kuri raksta komentŗus ”pēc ukraiņu rokasgrāmatās mācīto”. Pēc autora domām, tie, kas ir neapmierināti ar varas lēmumu, nevis kritizē, bet gan izraisa paniku. Citas publikācijas ar viedokli par atkāpšanos no Hersonas kanālā neparādījās.
VGTRK militārais korespondents Aleksandrs Sladkovs (1 miljons abonentu) rakstīja , ka “neieskatoties kaimiņu kārtīs, nav iespējams sniegt kaut kādu situācijas novērtējumu “. RT kara korespondents Andrejs Filatovs (134 tūkstoši abonentu) sacīja, ka viņš “nepamatos un neattaisnos pavēlniecības lēmumus”. Viņš aicināja “piestrādāt pie kļūdām”, kā arī norādīja uz Krievijas militāro vadītāju “negatīvo ģēnialitāti”. Komsomoļskaja Pravda militārais korespondents Aleksandrs Kocs (684 tūkstoši abonentu) atturējās kritizēt un vērtēt lēmumu par Hersonu, norādot tikai to, ka viņš cer atgriezties un vēlreiz izkārt Krievijas karogu šajā Ukrainas pilsētā.
Militārais korespondents Boriss Rožins (818 000 abonentu) situāciju komentēja “pēc faktiem”: kāpēc, viņaprāt, tika pieņemts lēmums par pilsētas atdošanu, kāda ir šī lēmuma nozīme un, kas gaidāms tālāk. Viņš Hersonas padošanos nosauca par “nopietnāko Krievijas tīri militāro sakāvi kopš 1991.gada”. Viņaprāt, ja Krievija ziemas ofensīvas laikā manāmi nepavirzīsies uz priekšu, militāru neveiksmju virkne izraisīs “daudz nopietnāku iekšējo neapmierinātību, nekā sankcijas”.
