Tāpat kā covid sikspārnis, tas ir iebrucis mūsu dzīvē, mūsu sapņos, mūsu bailēs. Izplatās kā vīruss, ar asiem stūriem, kā nagiem, plīst būtnes audumu, visur atstājot savas nāvējošās pēdas. Z burts, kas acumirklī kļuva par simbolu Krievijas karam pret Ukrainu, bet ko tur būt pieticīgiem – pret visu pasauli. 9.maija priekšvakarā tajā iemūžināta pilsētu vizuālā telpa, ēku fasādes, skatlogi, autobusu sāni un automašīnu logi, bet visbiežāk – kravas gazeļu aizmugurējās durvis, kur šis burts ar pirkstu uzzīmēts netīrumos.
Ieslodzītie cietuma pagalmā un bērni bērnudārzā sarindojas rindā ar burtu Z, bibliotēkās plauktos izliek grāmatas ar burtu Z un tiek izgaismoti administratīvo ēku logi, un Kemerovā gubernators Civiļevs oficiālos dokumentos pavēl pārdēvēt sava reģiona nosaukumu uz KuZbass. (Interesanti, vai viņu pašu vāciski tagad sauc arī par herru Zivilevu?) Krieviju pārņēma Z drudzis.
Ko nozīmē šis simbols? Atstāsim malā amatieru spekulācijas, ka burti V un Z ir melnās zīmes Vladimiram Zelenskim, atstāsim neveiklos, kā jau visu no Aizsardzības ministrijas, propagandas saukļiem “Par uzvaru” un “Beigt karu”, kā arī visu to militāro simbolu kompleksu ar Austrumu, Rietumu, Krimas grupu, Kadirova vienību un specvienību zīmēm — lai ko šī vēsts nozīmētu militārās tehnikas marķēšanā, tās tūlītējā mārketinga attīstība, tūkstošiem baneru parādīšanās un kvalitatīvā Z-akciju filmēšanā ar droniem, administratīvā degsme, kad zīme tiek novietota uz valdības ēku fasādēm — tas viss liecina par plašu propagandas kampaņu, kas iecerēta vēl pirms kara sākuma un, acīmredzot, Kremļa apstiprināta.
Bet kāpēc tas joprojām ir latīņu Z, kāpēc tika izvēlēti svešzemju dzeloņainie burti Z un V par krievu pasaules simboliem, par Ukrainas atgriešanos slāvu tautu klēpī, par cīņu pret rietumu “nacisma” infekciju ”?
Galu galā Krievijai ilgu laiku, gandrīz divdesmit gadus, bija savs pašmāju simbols: Svētā Jura (Georga) lente, kas kā identitātes marķieris dažkārt aizstāja Krievijas karogu. No tīri tēla viedokļa tas bija labs atradums – lente saistīja varonīgo pagātni (vectēvi cīnījās) un revanšistu tagadni (Krievija ceļas no ceļiem), apvienoja neuzticības un sociālās nevienlīdzības plosītās sabiedrības paaudzes un šķiras, bija pārsējs, kas tika uzlikts uz aizskarta nacionālā lepnuma brūces. Tas pildīja tieši tādu pašu funkciju kā sarkanās mežģīnes uz fascijas, romiešu likora pušķis (cirvis, ko ieskauj stieņi), kas tika izvēlēts par simbolu un deva savu nosaukumu itāļu fašismam. Fašisms primārajā nozīmē ir sabiedrības saistīšana kopā, brekešu politika, katolicitātes princips. “Sobornost” (Templisms) kopumā var būt adekvāts termina “fašisms” tulkojums.
Tieši šāds Vidusjūras tipa fašisms ar paternālistisko valsti, ar pakārtotiem oligarhiem, ar pagātnes kultu un kara propagandu ir uzcelts Krievijā pēdējo desmitgažu laikā — tas pats korporatīvais fašisms, kas rindojās pa departamentiem. par “putingiem” Krimas aneksijas atbalstam, devās kolonnās ar stereotipiskiem portretiem pie “nemirstīgā pulka” darbībām, nogalināja Baburinu un Markelovu, Poļitkovsku un Ņemcovu un pēc tam nosūtīja savus uzbrukuma karavīrus sagraut Ņemcova memoriālu uz Moskvoreckas tilta, filmēja patriotiskas filmas un aizliedza teātra izrādes un “deģenerētās mākslas” izstādes.
Sabiedrība bija pārsieta ar Georga lentīti, kā preces uz svētku skatloga – īpaši jūtīgi cilvēki protestēja pret Georga bantēm uz degvīna pudelēm, bet kurš gan teicis, ka šņabis nav patriotisma substrāts?
Bet 24. februārī lente tika pārgriezta ar asu Z zīmi.Tas nesa ne mieru, bet gan zobenu un iezīmēja radikālu pārrāvumu ar pagātni. Patiesībā šī ir Ukrainas kara galvenā jēga – tas ir radikāls noliegšanas žests, Krievijas izkrišana no vēstures un starptautisko attiecību loģikas plūsmas, konvenciju iznīcināšanas akts.
Tieši to Kremlis jau sen ir vēlējies darīt: atcelt noteikumus un fundamentāli pārveidot pasaules kārtību, ko tas uzskatīja par negodīgu pret Krieviju. Šim nolūkam tika veikta bezprecedenta sauszemes militārā operācija, kas ir nepieredzēta kopš Otrā pasaules kara, un tās simbols bija zīme, kas iezīmē tradīciju pārrāvumu, pat ar pašu krievu alfabētu. Un nav nejaušība, ka Z ir latīņu alfabēta pēdējais burts, kam seko tukšums, beigas, ”PSC”, kā to ir pieņemts saīsināt.
Novērotāji pamatoti atzīmē tās līdzību ar nacistu simboliem: Volfseņģela rūnu zīmi, kas bija taktiskā zīme 4. SS divīzijai, kas cīnījās pie Lugas, Pleskavas un Ļeņingradas, un Vērmahta 133. Festungs divīzijai. Grūti pieņemt, ka tieši to domāja Krievijas polittehnologi, veidojot “denacifikācijas” operācijas vizuālo tēlu, taču ar velnišķīgu likteņa ironiju Krievijas kara simbols nepārprotami tika identificēts kā nacistu.
Z apzīmē pāreju no pēdējās desmitgades saspringtā fašisma uz ķīmiski tīru nacismu, ideju par krievu rases pārākumu pār ukraiņu etnosu, kas saskaņā ar Putina pseidovēsturiskajiem rakstiem un manifestiem, kam, piemēram, pēc Timofeja Sergejceva odiozā pamfleta, nav savas subjektivitātes, tiesību uz tautību, valstiskumu, kultūru, valodu un patstāvīgu eksistenci. Ukraiņi jaunajā Krievijas ideoloģijā ir ieņēmuši ebreju vietu nacistu ideoloģijā, un kara mērķis būtībā ir “Ukrainas jautājuma galīgais risinājums”, kas, šķiet, ir kļuvis par Krievijas prezidenta fiksēto ideju.
Taču negaidītā veidā nepabeigtā Z svastika aizrāva krievu iztēli un devās pastaigā pa valsti, visur liekot savu zīmogu, kā Zorro, kurš parakstījās ar zobenu uz savu upuru ādas. No propagandas mēma tas ir pārtapis par nacionālu ideju – iznīcināšanas, noliegšanas, nulles ideoloģiju.
Burts Z tiek līmēts uz galvenajiem krievu simboliem – uz baznīcu kupoliem, uz Lieldienu kūkām (patriarhātam pat bija jāizdomā īpašs skaidrojums, aicinot ticīgos to nedarīt), uz sarkanās zvaigznes un uz tās pašas Sv. Georga lentes. Parāde 9. maijā arī notika zem Z zīmes un līdz ar to tika atiestatīta uz nulli, devalvēta – 1945. gada nacisma uzvarētāji gājienā dodas zem 2022. gada nacistu simboliem.
Z zīme iezīmē Reiha ienaidniekus, zīmējot to uz viņu durvīm – kā tas notika ar kinokritiķi Antonu Dolinu, teātra kritiķi Marinu Davidovu, Pussy Riot dalībnieci Ritu Floresu un citām sabiedrībā zināmām personām, kuras uzdrošinājās nepiekrist karam; Z zīmi atstāja pogromisti (siloviki) Maskavas “Memorial” birojā, kas kara pirmajās nedēļās beidzot tika slēgts un likvidēts.
Faktiski visai Krievijai ir piešķirta treknā Z zīme, ar krāsas un asiņu svītrām, kas izsvītroja visu pēdējo trīsdesmit gadu laikā šajā telpā radušos dzīvību – tirgus ekonomiku, pilsonisko sabiedrību, saiknes ar ārpasaule, nākotnes cerības. Krievija ar triecienu plīst ar savu pagātni, ar ikdienas dzīves kultūru, ar globālo civilizāciju, un šajā brīvprātīgās pašiznīcināšanās attēlā patiešām ir kaut kas infernāls. To vislabāk raksturo viens no Dostojevska iemīļotajiem vārdiem “iekarst”: Krievija šajā sadomazohistiskajā kara sajūsmā gāja kaila — bez apakšbiksēm, bet valkāja T-kreklu ar uzrakstu “Man nav kauns”.
Raksta autors ir Brīvās universitātes (Maskava) profesors, Radio Svoboda raidījumu vadītājs, rakstnieks, grāmatu “Krimas perioda parks” un “Cilvēks skrien” autors.
