Jebkura “neuzvara” Putinam ir liktenīga. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli izklāsta publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
Kīts Stārmers. Jaunais Lielbritānijas premjerministrs.
Šis vārds Kremlim kļūs par murgu.
Pat kara sākumā Stārmers lamāja premjerministru Džonsonu par “sankciju maigumu”, par kautrību un optimismu.
Par “mazu izpratni” tam, cik Krievija ir pasaulei bīstama.
Tad Stārmers aizsteidzās uz Kijivu un Buču.
Es uzskatu, ka ar šiem otas triepieniem pietiek, lai ātri izveidotu jaunā premjerministra portretu.
Stārmers ir ateists.
Atšķirībā no visa Rietumu politisko magnātu pūļa, viņš nebaidās no Krievijas sabrukuma, bet “apsveic šo iespēju”.
Te jāsaprot, ka tieši bailes no “Putina Mordoras sabrukuma” ir galvenais iemesls nožēlojamajai prezidentu bļaušanai, ieroču vilcināšanai un flirtam ar Krievijas Federāciju.
Tieši bailes no globāla pasaules satricinājuma neļauj sanākt kopā un Kremļa izdzimtenim izdarīt “tumšo”.
Ir pilnīgi skaidrs, ka jebkura “neuzvara” Putinam ir liktenīga. Un viņa personīgais krahs ieslēgs tos procesus, kas saplaisās un, par atvieglojumu visai pasaulei, beidzot sadrupinās Krieviju.
Jaunajam premjeram šo bērnišķīgo baiļu nav. Viņš saprot, ka problēma ir jāatrisina.
