Vai vecais vājprātis gatavojas kārtējam karjeras kāpienam? Šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstam izvēlējies publicists Aleksandrs Ņevzorovs
Tikai pierādītās vājprāta rezerves Krievijā pārsniedz šīs parādības apjomus visā pasaulē.
Bet nederīgo izrakteņu skaita ziņā Krievija pārspēj visas Saules sistēmas planētas.
Nekam nederīgā fosilija Patruševs, kas nesen tika atcelta no Drošības padomes priekšsēdētāja amata, “aiz kājlīstes” nepalika ilgi.
Tas atkal izlīda un sačīkstēja lielu plānu “vēsturiski ideoloģiskai stabilitātei ”, kura ievērošana būs obligāta visās valsts skolās un augstskolās.
Acīmredzot vecais vājprātis gatavojas kārtējam karjeras pacēlumam.
Uz to norāda visi Kremļa avoti.
Vai Patruševs gatavojas ieņemt jaunu amatu?
Daudzi cilvēki mums uzdod šo jautājumu pēc patiešām spēcīga un svarīga Nikolaja Platonoviča raksta publicēšanas žurnālā ”Nacionālā aizsardzība”.
Neapšaubāmi, Patruševs var ieņemt jaunu amatu. Mēs vēl neteiksim, kuru no tiem, bet tas, iespējams, būs viens no augstākajiem amatiem Krievijā. Tiesa, saskaņā ar mūsu Nikolajam Platonovičam tuvu stāvošu avotu teikto, tas notiks nedaudz vēlāk, “vēl nav pienācis laiks”.
Fosilijas garadarbam veltīta ne tikai pastiprinātai padomju melu bīdīšanai par Otro pasaules karu.
Ak nē!
Vēriens ir plašāks.
Viduslaiki tiks pakļauti “fundamentālai tīrīšanai”.
Tādi cilvēki kā Sigismunds Herberšteins (16. gadsimts) saņems “pļauku pa ragiem” un tiks izņemti no “īstena krieva vēsturiskā redzesloka”.
Citēju Patruševa rakstu:
“Tā 1549. gadā Vīnē tika izdotas Sigismunda Herbersteina ”Piezīmes par Maskaviju”, kas 16. gadsimta otrajā pusē tika pārpublicētas divdesmit divas reizes. Ilgu laiku “Piezīmes” tika uzskatīta par autoritatīvāko “enciklopēdiju par Maskaviju”. Tajā Krievijas valdnieki parādījās kā visu cilvēcisko netikumu kopums: viņi ir viltīgi, liekulīgi, nodevīgi, kareivīgi, vienmēr meklē iemeslu uzbrukt saviem kaimiņiem un nežēlīgi pret uzvarētajiem. Viņi ir nežēlīgi apspiedēji pret saviem pavalstniekiem. “Visi viņi [padotie] sevi sauc par vergiem… t.i. valdnieka vergiem… Šī tauta rod baudu verdzībā, nevis brīvībā,” apliecināja autors.
Ārzemnieka augstprātīgie, nievājošie un pazemojošie Maskavas valstij adresētie vārdi ir bijuši Eiropas politikas vadmotīvs attiecībā uz Krieviju jau vairākus gadsimtus.
