“Stabilitātes” dekorācija sabruka. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli izklāsta publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
Amerikāņi, protams, ir jokdari un izklaidētāji.
Nē, varēja taču noorganizēt dolāra “augšāmcelšanos” dienu agrāk vai vēlāk.
Bet skaidrības labad viņi savam nežēlīgajam trikam izvēlējās 13.jūniju, pareizticīgo Debesbraukšanas dienu.
Tā vai citādi viss notika. “Viņš aizlidoja, bet neapsolīja atgriezties.”
Aiz dolāra, kā eņģeļu bars aiz Kristus, augšāmcelsies arī cenas. Bet tas būs “no visām nepatikšanām, mazākais”.
Atlikušās dzīves dienas krieviem būs jāpavada rindās pie valūtas maiņas tirgotājiem, liecoties uz logiem, it kā tie būtu dzīvību sniedzoši.
Ekonomisti kļuva traki. Viņi sapriecājās un steidzās nožņaugt sabiedrību dzīvu ar “nepastāvību”, “recesiju” un citām muļķībām.
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši.
Dolārs Krievijā vairs nav “Krievijas Centrālās bankas” žēlastībā. Dolārs devās brīvajās krievu dvēseļu medībās; pēc viņu ietaupījumiem, plāniem, budžetiem, ražotnēm un sapņiem.
Stabilitātes ainava, ko Centrobank veidoja ilgu laiku (un agonijā), sabruka. Teorētiski var likvidēt pašu Centrālo banku.
Galu galā tās vienīgā un vissvarīgākā loma bija “dolāra savaldīšana” Krievijas Federācijas teritorijās.
Tagad pakāpeniski, bet nepielūdzami jāsākas tam pašam “traģiskajam scenārijam”.
