Ukrainas bruņoto spēku pavēlniecība jau kopš pagājušās vasaras aicina veikt papildu mobilizāciju, lai tiktu galā ar karavīru trūkumu. Attiecīgais likums tika pieņemts tikai 2024. gada maijā, un drīz vien frontē sāka parādīties pirmie jauniesauktie. Taču daudziem trūkst pat elementāras kaujas iemaņas: viņi neprot šaut pa mērķi, izjaukt un salikt ieročus vai darboties kā vienības daļa, sūdzas Doņeckas apgabala komandieri.
Šī iemesla dēļ, pēc viņu domām, tika zaudētas vairākas apdzīvotās vietas. Viens no Ukrainas bruņoto spēku atkāpšanās iemesliem Donbasā, kā arī ienaidnieka ievērojamais dzīvā spēka un ugunsspēka pārsvars bija sliktā jauniesaukto sagatavotība, no kuriem daži pat bez atļaujas atstāja savas pozīcijas kaujas laikā.
“Dažreiz gribas nošauties,” ziņu aģentūrai Associated Press sūdzējās Ukrainas bruņoto spēku 47. brigādes bataljona komandieris . Pēc viņa teiktā, viņš nevar organizēt operācijas, kurās padotie darbojas mazās grupās, jo viņiem trūkst koordinācijas un mijiedarbības pieredzes. Viņi nav spējīgi veikt pat visvienkāršākos taktiskos uzdevumus. Dažos gadījumos jauniesauktie vienkārši bailēs aizbēga no kaujas lauka. “Bailes rada paniku un haosu. Arī šī iemesla dēļ mēs zaudējām,” sacīja komandieris.
Pie zaudējumiem, ko radījusi nesen mobilizēto rīcība, komandieri nosauc Očeretņas un Progresa ciemus, kas tika pamesti attiecīgi maijā un jūlijā. Tie atrodas Pokrovskas rajonā; Tieši uz Pokrovsku, kur atrodas liels apgādes centrs, kas apgādā ukraiņu vienības Doņeckas apgabalā, kopš pavasara steidzas Krievijas armija. Pēdējo trīs mēnešu laikā Ukraina cieta galvenos teritoriālos zaudējumus tieši Pokrovskas reģionā.
Kopš maijā tika pieņemts mobilizācijas likums, kas samazināja iesaukšanas vecumu no 27 uz 25 gadiem un noteica skaidrākus noteikumus militāro uzskaites un iesaukšanas biroju darbībai, armija tiek papildināta par desmitiem tūkstošu cilvēku mēnesī, liecina amatpersonas sniegtā informācija. Taču tik liela cilvēku skaita pieplūdums rada problēmas, kas saistītas ar viņu apmācību, kaujas apmācību, ekipējumu un transportēšanu. Apmācītu karavīru trūkuma dēļ prakse frontē aizbāzt caurumus, pārceļot vienības no citām brigādēm, kļuva par pastāvīgu.
Jaunie karavīri ļoti atšķiras no tiem, kuri ieradās frontē pirmajā gadā pēc Krievijas iebrukuma, viņiem trūkst pat minimālu apmācības iemaņu, aģentūrai AP stāstīja Donbasā aizsardzībā esošo četru bataljonu komandieri.
Viens no viņiem teica:
Daži nevēlas šaut. Viņi redz ienaidnieka šaušanas punktus, bet paši neatklāj uguni. Tāpēc mūsu cilvēki mirst.
“Galvenā problēma ir jaunpienācēju izdzīvošanas instinkts. Iepriekš cilvēki pozīcijas ieņēma līdz pēdējam brīdim. Tagad viņi atkāpjas pat ar nelielu apšaudīšanu,” AP sacīja 110.brigādes karavīrs. Ir arī motivēti jaunpienācēji, taču viņu pēc viņa teiktā tādu ir “ļoti, ļoti maz”.
