Jau vairākas nedēļas esam publicējuši aktualitātes par Ukrainas graudu eksporta problēmām, tāpēc šoreiz apkopojums par to, kāpēc Eiropas valstis atsakās no Ukrainas lauksaimniecības produkcijas.
Pēc Polijas un Ungārijas, trešā valsts, kas ieviesīs Ukrainas graudu importa aizliegumu, būs Slovākija. Par šādu lēmumu 2023. gada 17. aprīlī paziņoja valsts premjerministrs Eduards Hēgers.
Kas notiek?
Eiropā uzskata, ka vietējais tirgus jau ir pārsātināts ar Ukrainas produktiem. Piemēram, 16. aprīlī Slovākijas Agrārās politikas ministrija publicēja informāciju, kas izsmēla iespējas regulēt importu no Ukrainas. Tajā pašā laikā, kā skaidroja premjerministrs Eduards Hēgers, iniciatīva var būt īslaicīga.
“Slovākija uz laiku pārtrauks graudu un citu izvēlētu produktu importu no Ukrainas. Šodien par šo tēmu tiksies darba grupa. Rezultāti tiks publicēti,” viņš rakstīja.
Tajā pašā laikā Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Javirs Gečevs, kā vēsta BNR News, sacīja, ka arī šīs valsts valdība apsver līdzīgu aizliegumu. Pēc viņa teiktā, to vēlas vietējie zemnieki, kuri zaudējuši iespēju pārdot savu produkciju, jo tirgū jau ir daudz salīdzinoši lētu Ukrainas produktu.
“Arī Bulgārijas intereses ir jāaizsargā, jo īpaši tāpēc, ka citas valstis jau ir ieviesušas ierobežojumus. Ja mēs neveiksim atbilstošus pasākumus, pastāv nopietns risks, ka mūsu valstī uzkrājas liels daudzums produkcijas,” sacīja Javirs Gečevs.
Pēc viņa teiktā, aizliegums jau pārrunāts ar sešu Eiropas valstu zemkopības ministriem. Vienlaikus Bulgārija jau pagājušā gada septembrī nosūtīja pieprasījumu par šo problēmu uz Briseli.
Tikmēr Eiropas Komisija 15.aprīlī reaģēja uz Polijas un Ungārijas valdību lēmumu par Ukrainas graudu importu, nosaucot valstu rīcību par nepieņemamu.
“Šādos grūtos laikos ir ārkārtīgi svarīgi koordinēt un saskaņot visus lēmumus ES ietvaros,” teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.
Ko saka Ukrainas valdībā
Ukrainas Agrārās politikas ministrija uzskata, ka Polijas rīcība ir pretrunā ar iepriekš panāktajām vienošanām, saskaņā ar kurām līdz 7.jūlijam Kijivai bija jāveic sekojošu produktu piegāde caur valsti:
kvieši
kukurūza;
saulespuķes;
rapsis.
“Mēs saprotam, ka poļu lauksaimnieki atrodas sarežģītā situācijā, taču mēs uzsveram, ka visgrūtākajā situācijā ir Ukrainas lauksaimnieki. Tieši Ukrainas zemnieki cieš milzīgus zaudējumus Krievijas kara pret Ukrainu dēļ, un tieši Ukrainas zemnieki iet bojā savos laukos no Krievijas mīnām”, teikts paziņojumā.
Tikmēr agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis 17.aprīļa Ukrainas telemaratona ēterā sacīja, ka ir cerība, ka Polija un Ukraina drīzumā risinās sarunas par graudu jautājumu.
“Mums ir cerība panākt vienošanos, ņemot vērā mūsu ciešās un spēcīgās attiecības, kas mums ir, īpaši pēdējā laikā,” viņš teica.
Jāatzīmē, pēc ministra teiktā, no Ukrainas uz Poliju ik mēnesi tiek piegādāti no 500 tūkstošiem līdz 700 tūkstošiem tonnu dažādas lauksaimniecības produkcijas, tostarp graudi, sviests, cukurs, olas, gaļa. Bet lielākā daļa šī apjoma, pēc Mikolas Solska teiktā, iet tranzītā uz citām valstīm. Viņš norādīja, ka aptuveni 150-200 tūkstoši tonnu Ukrainas lauksaimniecības produkcijas tiek realizētas tieši Polijā.
Cik Ukraina zaudēs pēc graudu pārdošanas aizlieguma
Kā skaidroja Augstākās Radas Finanšu, nodokļu un muitas politikas komitejas vadītājs Daņils Hetmancevs, Ukraina cietīs nopietnus zaudējumus lauksaimniecības produktu eksporta embargo dēļ uz ES valstīm. Iemesls: piegādes uz pierobežas valstīm veido vairāk nekā ceturto daļu (28%) no visa pārtikas importa.
Pēc viņa teiktā, muitas reģistrētais lauksaimniecības produktu eksports no Ukrainas uz visām pasaules valstīm laika posmā no 2023.gada janvāra līdz martam sasniedza 6,75 miljardus dolārus. Tajā pašā laikā lauksaimniecības produkcijas eksports uz Poliju šajā periodā sasniedza 652 miljonus dolārus.
Pēc viņa aprēķiniem, tikai Ungārija un Polija, kuras jau ieviesušas pagaidu embargo Ukrainas lauksaimniecības produkcijas importam, 2023.gada pirmajā ceturksnī veidoja 14% no visa lauksaimniecības eksporta. Un četras pierobežas valstis – Polija, Ungārija, Rumānija, Slovākija – kopumā veidoja 28% no visa Ukrainas lauksaimniecības eksporta, tostarp 27% graudu un eļļas.
“Līdz ar to Ukraina cietīs ievērojamus zaudējumus saistībā ar embargo lauksaimniecības produktu eksportam uz kaimiņvalstīm. Esmu pārliecināts, ka ar savstarpēju piekāpšanos un atbalstu no ES puses tiks rasts agrīns kompromiss šajā jautājumā,” piebilda Danils. Getmancevs.
Bet deputāts Jaroslavs Železņaks savā Telegram kanālā piebilda, ka ir negodīgi vainot Ukrainas lauksaimniekus lauksaimniecības produktu cenu kritumā ES.
“Fakts ir tāds, ka kara un citu apstākļu dēļ cenas resursiem (t.sk. agro) iepriekš pieauga līdz rekordaugstiem augstumiem. Un tagad pamazām tās sāka kristies visos tirgos. Bet es neteikšu, ka lauksaimniecības produkcija tiešā veidā kļūst lētāka, tāpēc šeit vainot mūsu zemniekus ir ļoti dīvaini. Izmaksas visur samazinās, bet joprojām ir augstas,” skaidroja Jaroslavs Žeļezņaks.
