“Iemesls, kāpēc es turpināju lielāko daļu savas dzīves veltīt kara novēršanai, ir tas, ka es saprotu, ka nākamais karš liks iepriekšējam izskatīties kā bērnu spēlei,” 2018. gadā advokātu kolēģijā sacīja Ferencs. “…Likums, nevis karš, paliek mans lozungs un mana cerība.”
Bendžamins Ferencs, pēdējais izdzīvojušais Vācijas Nirnbergas prokurors, kurš pēc Otrā pasaules kara cēla apsūdzību nacistu kara noziedzniekiem un ilggadējs starptautisko krimināltiesību eksperts, piektdien miris 103 gadu vecumā, vēsta telekanāls NBC News, atsaucoties uz mirušā dēlu.
Ferencs, Hārvardā apmācīts jurists, panāca notiesāšanu daudziem vācu virsniekiem, kuri kara laikā vadīja lidojošās nāves komandas. Viņa nāves apstākļi uzreiz netika atklāti. The New York Times ziņoja, ka Ferencs miris pansionātā Boynton Beach, Floridā.
Viņam bija tikai 27 gadi, kad 1947. gadā viņš darbojās kā prokurors Nirnbergas prāvā, kurā nacisti tika tiesāti par noziegumiem pret cilvēci.
Pēc Otrā pasaules kara Ferencs gadu desmitiem ilgi iestājās par starptautiskas tiesas izveidi, un šis mērķis tika sasniegts, izveidojot Starptautisko krimināltiesu Hāgā. Ferencs kļuva arī par vienu no lielākajiem Vašingtonā izveidotā Holokausta muzeja sponsoriem.
“Šodien pasaule ir zaudējusi līderi, kurš meklēja taisnību genocīda un saistīto noziegumu upuriem. Mēs sērojam par Bena Ferenca, pēdējā Nirnbergas kara noziegumu prokurora, nāvi. 27 gadu vecumā viņš bez tiesu pieredzes panāca notiesājošu spriedumu 22 nacistiem,” tviterī ierakstīja Holokausta muzejs.
Nirnbergā Ferencs kļuva par ASV galveno prokuroru prāvā pret 22 virsniekiem, kuri vadīja mobilās paramilitārās slepkavību grupas, kas pazīstamas kā Einsatzgruppen un kas bija daļa no bēdīgi slavenajām SS vienībām. Kara laikā Vācijas okupētajā Eiropā šie grupējumi veica ebreju, čigānu un citu tautību cilvēku – galvenokārt civiliedzīvotāju – slaktiņu un bija atbildīgi par vairāk nekā miljona cilvēku nāvi.
“Tas bija neiecietības un augstprātības programmas traģisks iemiesojums. Atriebība nav mūsu mērķis, ne arī godīga atmaksa. Lūdzam šo tiesu ar starptautisko kriminālpraksi apstiprināt personas tiesības dzīvot mierā un cienīgi neatkarīgi no rases vai reliģijas. Mūsu pārstāvētā lieta ir cilvēces aicinājums ievērot likumu,” tiesas procesā sacīja Ferencs.
Ferencs tiesā sacīja, ka apsūdzētie virsnieki metodiski īstenojuši ilgtermiņa plānus, lai iznīcinātu “nacistu apziņā nosodītās” etniskās, nacionālās, politiskās un reliģiskās grupas.
“Genocīds – veselu cilvēku kategoriju iznīcināšana – bija galvenais nacistu doktrīnas instruments,” sacīja Ferencs.
Visi apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem, un 13 no viņiem tika piespriests nāvessods. Šis process kļuva par pirmo Ferenca karjerā.
Bendžamins Ferencs dzimis 1920. gada 11. martā Transilvānijā (Rumānija). Bērnam bija tikai 10 mēneši, kad viņa ģimene pārcēlās uz ASV, kur viņš uzauga nabadzīgā un noziedzīgā Ņujorkas rajonā. Pēc Hārvardas Juridiskās skolas beigšanas 1943. gadā viņš pievienojās ASV armijai un karoja Eiropā, pirms tika norīkots jaunizveidotajā kara noziegumu vienībā.
Ferencs savāca dokumentus un reģistrācijas apliecības no nacistu nāves nometnēm, piemēram, Buhenvaldes, kad tās atbrīvoja sabiedroto spēki. Viņam nācās aplūkot šausmīgas cilvēku ciešanu bildes, tostarp novājējušu līķu kaudzes un krematorijas, kurās tika sadedzināti neskaitāmi cilvēku ķermeņi.
Pēc kara beigām 1945. gadā Ferencs tika norīkots uz ASV prokuroru grupu ASV ģenerāļa Telforda Teilora vadībā kara noziegumu prāvā Nirnbergā, pilsētā, kur nacistu vadība pirms kara bija rīkojusi rūpīgi sagatavotus propagandas mītiņus. Lai gan tolaik tie tika pretrunīgi vērtēti, šie tiesas procesi galu galā tika atzīti par pavērsiena punktiem starptautisko tiesību izveidē un kara noziedznieku saukšanā pie atbildības.
“Svarīgākais tajā ir tas, ka tas mums un man sniedza ieskatu masu slepkavu mentalitātē,” 2018. gadā intervijā Amerikas Advokātu asociācijai sacīja Ferencs.
“Viņi aukstasinīgi nogalināja vairāk nekā miljonu cilvēku, tostarp simtiem tūkstošu bērnu, un es gribēju saprast, kā izglītoti cilvēki – daudziem no viņiem bija doktora grāds vai vācu armijas ģenerāļi – var ne tikai izturēt, bet arī vadīt un realizēt tik šausmīgus noziegumus”
Pēc Nirnbergas procesa Ferencs strādāja pie tā, lai holokausta upuru radinieki, kā arī holokaustā izdzīvojušie varētu saņemt kompensāciju. Ferencs vēlāk iestājās par Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) izveidi. 1998. gadā 120 valstis pieņēma Romas statūtus par SKT izveidi. Šie statūti stājās spēkā 2002. gadā.
91 gada vecumā Ferencs piedalījās pirmajā lietas izskatīšanā šajā tiesā, sniedzot noslēguma vārdu apsūdzētā Kongo karavadoņa Tomasa Lubangas Diilo lietā, kurš tika tiesāts par kara noziegumiem.
Gadu gaitā Ferencs bija kritisks pret savas valsts rīcību, tostarp Vjetnamas kara laikā. 2020. gada janvārī viņš uzrakstīja publikāciju laikrakstā New York Times, kurā augsta ranga Irānas militārā līdera nogalināšanu ar ASV bezpilota lidaparāta triecienu nodēvēja par par “amorālu rīcību” un “klaju nacionālo un starptautisko tiesību pārkāpumu”.
“Iemesls, kāpēc es turpināju lielāko daļu savas dzīves veltīt kara novēršanai, ir tāds, ka es apzinos, ka nākamais karš liks iepriekšējam izskatīties kā bērnu spēlei,” viņš 2018. gadā sacīja advokātu kolēģijā. “…Likums, nevis karš, paliek mans lozungs un mana cerība.”
