Rudens iesaukums militārajā dienestā Krievijas armijā vēl nav beidzies, taču jau ir uzstādījis vēsturiskus rekordus iesaucamajiem veikto reidu skaita ziņā, uzskata Krievijas cilvēktiesību aktīvisti. Pašreizējo situāciju, pēc viņu domām, var saukt par “netiešo mobilizāciju”, jo iesaucamie tagad var legāli noslēgt līgumu jau pirmajā dienesta dienā, ko viņi aktīvi spiesti darīt, ierodoties vienībā.
Šoruden cilvēktiesību aktīvisti sāka ziņot par pirmajiem reidiem oktobra vidū. Pēc šiem reidiem drošības spēki iesauktos piespiedu kārtā nogādā militārajos komisariātos un cenšas pieteikt dienestam vienas dienas laikā. Dažkārt pat aizturēšanas dienā izdodas kādu cilvēku nosūtīt uz karaspēku .
Jau iesaukšanas sākumā cilvēktiesību aktīvisti atzīmēja neparastu pašreizējā iesaukšanas perioda iezīmi: reidi sākās pašā perioda sākumā, nevis beigās. Lai gan parasti šādi reidi notiek decembrī, kad militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojiem plāns ir jāslēdz.
Spriežot pēc cilvēktiesību organizāciju un plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, kopš oktobra vidus reidi sāka notikt gandrīz katru nedēļu. Jāatzīmē, ka tie tiek organizēti galvenokārt tikai Maskavā un Maskavas reģionā (bet ir arī izņēmumi). Iesaucamie tiek aizturēti uz ielām, pārbaudot dokumentus, pie metro, pie izejas no mājām un kopmītnēs.
Pēdējo trīs dienu laikā ir kļuvuši zināmi divi gadījumi, kad Maskavas Valsts universitātes studenti tika paņemti tieši no nodarbībām un nogādāti militārajā reģistrācijas un iesaukšanas birojā. Vismaz viens no viņiem, 24 gadus vecais Aleksandrs Sigarje pēc tam tika nogādāts Ugreškas ielas vervēšanas iecirknī. Tur puisis tika iebiedēts ar spīdzināšanu un Izmeklēšanas komiteju, pēc tam viņš tika nosūtīts uz militāro vienību.
Līdzās parastajiem obligātā dienesta karavīriem un iesaucamajiem, reidiem tika pakļauti migranti un cilvēki, kas nesen kļuvuši par Krievijas pilsoņiem. Viņi tiek aizturēti tirgos un pat mošejās . Piemēram, 18. novembrī drošības spēki sarīkoja reidu pret mošejas apmeklētājiem Balašihā, kur pārbaudīja viņu dokumentus un “piedāvājās dienēt”. Līdzīgs incidents 14.novembrī notika Voroņežā. Šajā dienā policija ieradās restorānā ”Fort” un izsniedza pavēstes azerbaidžāņiem, kuri nesen bija saņēmuši Krievijas pases, bet nebija reģistrējušies militārajā uzskaitē.
Turklāt 24. novembra rītā drošības spēki veica kratīšanu uzņēmuma Wildberries noliktavā Elektrostaļā netālu no Maskavas. OMON tur meklēja nelegālos migrantus un armijas izvairītājus, raksta Telegram kanāli Mash un Shot. Pēc pēdējā teiktā, pēc pārbaudes 105 noliktavas darbinieki tika nogādāti militārajā reģistrācijas un iesaukšanas birojā.
“Skarbākais iesaukums visā vēsturē”
Organizācijas “Jauniesaucamā skola” direktors Aleksejs Tabalovs un projekta “Ejiet caur mežu” vadītājs Grigorijs Sverdļins šo rudens iesaukumu nosauca par “smagāko visā vēsturē [mūsdienu Krievijas]” – vismaz Maskavai un Maskavas apgabalam. Tabalovs precizēja, ka var runāt par aptuveni 20 gadu periodu.
“Maskavā arī iepriekš ir bijuši reidi un iesaukšana, taču daudz mazākā mērogā. Šis rudens uzstādīja rekordus,” atzīmēja Tabalovs. Reidu skaita pieaugumu viņš skaidroja ar to, ka varasiestādes palielinājušas iesaukšanas plānus.
Tajā pašā laikā Sverdļinam un Tabalovam pagaidām nav precīzas statistikas, kas salīdzinātu par nelegālajiem reidiem sūdzējušos cilvēku skaitu šī rudens iesaukšanas periodā un iepriekšējos iesaukšanas periodos.
Projekta “Ejiet caur mežu” vadītājs prognozē, ka nākotnē militārās uzskaites un iesaukšanas biroju skarbuma pakāpe pret iesaucamajiem tikai pieaugs, “jo frontē un armijā trūkst cilvēku”. Taču varas iestādes nepārprotami nevēlas kompensēt karavīru trūkumu ar mobilizācijas palīdzību, vismaz līdz prezidenta vēlēšanām, tāpēc tās “ar visu spēku tagad aizbāž caurumus”, atzīmē cilvēktiesību aktīvists.
Pēc Sverdlina teiktā, situāciju ar reidiem var saukt par “netiešo mobilizāciju”: no aprīļa saskaņā ar jauno likumdošanu iesaucamie var slēgt līgumu no pirmās dienesta dienas armijā. Pēc tā noslēgšanas viņi var doties karot Ukrainā (iepriekš, lai parakstītu līgumu, bija jādien vismaz trīs mēneši). Jau tagad ir daudz stāstu, apgalvo eksperts, kad puiši, kas tikko iesaukti armijā, tiek “pierunāti, piespiedu kārtā vai nevardarbīgi spiesti parakstīt līgumu”.
