Profesori Saimons Evenets no Sanktgallenas Universitātes un Nikolo Pisani no Starptautiskā politikas pētījumu institūta izanalizēja datus par to uzņēmumu investīcijām, kuru galvenā mītne atrodas ES un G7 valstīs. Savā darbā viņi nonāca pie secinājuma, ka Rietumu uzņēmumu masveida izceļošana, neskatoties uz visstingrākajām sankcijām pret Maskavu un daudzajiem ziņojumiem par biznesa izņemšanu no Krievijas tirgus, nenotika.
Balstoties uz ORBIS datubāzi, autori apkopoja informāciju par Rietumu uzņēmumu investīcijām pirms iebrukuma Ukrainā. Pēc tam viņi pārbaudīja, cik daudzi no viņiem līdz 2022. gada novembra beigām bija pilnībā tikuši vaļā vismaz no viena no saviem Krievijas meitasuzņēmumiem, un salīdzināja rezultātus ar tiem, ko ieguvusi komanda no Kijivas Ekonomikas augstskolas, kas veica līdzīgu darbu.
2022. gada aprīlī Krievijā darbojās 1404 Rietumu firmas, kas kopumā atvēra 2405 meitasuzņēmumus. Analīze parādīja, ka līdz 2022. gada novembra beigām tikai 8,5% uzņēmumu no ES un G7 bija atsaukuši vismaz vienu no saviem Krievijas meitasuzņēmumiem.
“Šie rezultāti liek apšaubīt Rietumu uzņēmumu vēlmi atdalīties no ekonomikām, kuras to valdības šobrīd uzskata par ģeopolitiskiem konkurentiem,” pētījumā atzīmē Evenets un Pisani.
Pētnieki uzsver, ka Krievijas ekonomika ir pietiekami liela, lai būtu labs tests uzņēmumu gatavībai atteikties no mijiedarbības ar autoritārām valstīm. Tajā pašā laikā tā nav tik liela, ka izredzes uz iespējamu aktīvu bloķēšanu Krievijas Federācijā nopietni ietekmētu vairuma lielo uzņēmumu un transnacionālo korporāciju globālo stratēģiju.
Aktīvākie, kā parādīja pētījums, bijuši ASV (apmēram 18%) un Japānas (15%) uzņēmumi, kas atstājuši Krieviju, visvairāk Krievijas Federācijā palikušo uzņēmumu bija no Vācijas. Tajā pašā laikā tādi giganti kā McDonalds un Nissan atstāja sev iespēju atgriezties Krievijā, līgumos paredzot iespēju atpirkt īpašumu.
Notiekošie procesi, pēc zinātnieku domām, ir svarīgi arī Klusā okeāna reģiona perspektīvu izvērtēšanai. Kā raksta Evenets un Pisani, ja turpinās pieaugt pretrunas starp Rietumiem un Ķīnu, ārvalstu uzņēmējiem būs daudz grūtāk izvairīties no sadarbības ar Pekinu: uz katru dolāru ārvalstu investīcijām Krievijas ekonomikā ir nedaudz mazāk nekā astoņi dolāri, kas ieguldīti Ķīnas ekonomikā.
