2013. gada aprīlī es apmeklēju KTDR. Tur es piedzīvoju īstu žurnālista orgasmu. Es varētu par to runāt stundām ilgi. Šādi savu vēstījumu sociālajos tīklos ievada Krievijas kultūras personība Aleksejs Lušņikovs
Tā bija sava veida Orvela adaptācija. Kad tu atrodies viņu pasaulē, kur pēkšņi attopies kā grāmatas varonis. Tā bija valsts – parks, kurā apmeklētājam kļuva skaidrs: dzīvot kā viņi vienkārši nav iespējams. Ziemeļkoreja ir atgādinājums tiem, kas dzīvo, ka viņiem ir jāievēro gaismas un labestības likumi, pretējā gadījumā nākamajā dzīvē jūs varat piedzimt KTDR.
Iztēlojos Putinu braucam pa Phenjanas ielām un cik viņš tagad ir laimīgs. Jo viņš nokļuvis savu sapņu ideālajā pasaulē. Kā viņš apskauž Kimu dinastiju – “viņi to taču varēja!”
Ja agrāk krievi ņirdza par čučhe idejām, par Kima bruņuvilcieniem, par baloniem ar sūdiem, tad tagad tāda ir Krievijas nākotne. Un dažviet arī tagadne.
Ne velti Putina ierēdnis iezīmēja jaunu ekonomisko ceļu – “patriotisko sociālismu”. Galvenais viņus netraucēt. Viņi paši visu izdarīs.
