Tieši tā, iedzīvotājiem var nākties saskarties ar publisku kaunu un nosodījumu, ja viņi neievēros atkritumu šķirošanas noteikumus. Šādi normatīvie akti pieņemti Japānas pilsētā Fukušimā un par to raksta britu medijs Independent.
Pašreizējās, ne mazāk stingrās, atkritumu izvešanas noteikumu sistēmas ietvaros uz atkritumu maisiem, kuros atkritumi netiek pareizi sašķiroti, tiek uzlīmētas dzeltenas brīdinājuma uzlīmes. Iedzīvotājiem, uz kuru maisiem ir uzlīme, tie jānes mājās un rūpīgi jāsašķiro.
2025. gada martā Fukušimas prefektūrā stāsies spēkā jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem pašvaldība nepareizi šķirotu atkritumu maisus apzīmēs ar sarkanām uzlīmēm. Un, ja atkritumi nedēļu paliks bez ievērības, pilsētas amatpersonas būs pilnvarotas pārbaudīt maisus, lai noteiktu, kurš ir atbildīgs.
Vispirms viņiem tiks sniegti mutiski norādījumi par kļūdas novēršanu, pēc tam rakstisks paziņojums, un, ja abas šīs prasības netiks izpildītas, likumpārkāpēju vārdi tiks publicēti pašvaldības oficiālajā mājaslapā.
Tādējādi Fukušima kļūs par pirmo Japānas pilsētu, kas pārbaudīs iedzīvotāju atkritumu maisus, lai gan uzņēmumu vidū šādas pārbaudes nav nekas neparasts.
Kā minēts rakstā, visā Japānā ir aptuveni 1700 pašvaldību, kas nosaka savus noteikumus atkritumu dalītai savākšanai.
Lai kliedētu bažas par valdības iejaukšanos iedzīvotāju privātajā dzīvē, pilsētas amatpersonas paziņoja, ka pārbaudes tiks veiktas privāti bez trešo personu klātbūtnes. Vienlaikus viņi uzskata, ka “informācijas izpaušanā par ļaunprātīgiem atkritumu radītājiem, kuri neievēro noteikumus un neievēro pilsētas norādījumus un ieteikumus, nav nekā nelikumīga.
Jaunais dekrēts tika pieņemts 17. decembrī. Tā mērķis ir samazināt iedzīvotāju radīto atkritumu daudzumu, kas 2022. gadā bija 1,08 kg uz vienu cilvēku dienā, kas pārsniedz valsts vidējo rādītāju – 880 gramus. Tiek ziņots, ka pilsētā reģistrēti 9000 atkritumu negadījumu, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem, kā rezultātā palielinājās “nelikvīdi” atkritumi un vārnu skaits, kas tajos rakās.
Japānā ir diezgan rūpīga atkritumu savākšanas un izvešanas sistēma, saskaņā ar kuru dažādās nedēļas dienās iedzīvotāji dažādu veidu atkritumus, degošus, nedegošus, pārstrādājamus un organiskos atkritumus nogādā noteiktā savākšanas punktā. Tajā pašā laikā elektronisko ierīču un mēbeļu apstrādei ir atsevišķi noteikumi, kas paredz, ka iedzīvotājiem ir jāvienojas par to, lai tās utilizētu atsevišķi.
Japānas stingrā atkritumu apglabāšanas sistēma ir meklējama 1900. gadā, kad tika pieņemti pirmie likumi, lai uzlabotu sabiedrisko sanitāriju. Pēc Otrā pasaules kara straujā urbanizācija izraisīja rūpniecisko piesārņojumu papildus parastajām sadzīves atkritumiem, kā rezultātā valdība bija spiesta pieņemt stingrākus tiesību aktus, lai koncentrētos uz atkritumu samazināšanu un pārstrādi.
Ievērojamais atkritumu tvertņu trūkums sabiedriskās vietās var apgrūtināt iedzīvotājiem atkritumu izvešanu. Pēc 1995. gada Tokijas metro zarīna uzbrukuma lielākā daļa atkritumu tvertņu tika izņemtas no sabiedriskām telpām drošības apsvērumu dēļ. Iedzīvotāji tagad ir pieraduši nest savus atkritumus, līdz var tos izmest atbilstošā vietā, tādējādi pastiprinot valsts uzsvaru uz atbildību par saviem atkritumiem.
