Pērn Neringā visa gada garumā iebraukuši gandrīz 319 tūkstoši cilvēku ar dažādiem transportlīdzekļiem. Bet vai šis kūrorts nekļūs tikai par kūrortu bagātajiem? Par to raksta Lietuvas mediji
Kopš šī gada sākuma Neringas pašvaldība ir paaugstinājusi iebraukšanas maksas Kuršu kāpu nacionālajā parkā. Jūlija-augusta mēnešos iebraukšana maksās 50 eiro, ar transfēra un prāmja cenām – aptuveni 80 eiro.
Viens no iemesliem, kāpēc tas tika darīts, ir stāvvietu trūkums. Vēl viena problēma, kas bieži tiek aktualizēta: visi nodokļu maksātāji subsidē to cilvēku pārcelšanos ar prāmi, kuri savu dzīvesvietu deklarējuši Nidā, Neringā. Pērn tam bija atvēlēti 2 miljoni eiro.
Neringas mērs Darjus Jasaitis, kurš piedalījās radio ziņu raidījumā “Dienos kistos”, uzsvēra, ka tas pats fonds, kas apmaksā iedzīvotāju pārvietošanu, tiek izmantots arī valsts funkciju nodrošināšanā amatpersonu pārvadājumiem. “Vai drīkstu jautāt, kāpēc man ir jāmaksā par Palangas apvedceļu, ja es nebraukšu uz Palangu?” Kāpēc man ir jāmaksā par rekonstruēto Birštonas tiltu? Varbūt es nebraukšu uz Birštonu.
Būvēsim tiltu uz Kuršu kāpu – tilti Lietuvā ir bez maksas. Diemžēl nākas pacīnīties ar prāmjiem, stāvēt rindās, bieži tajos neietilpt, zaudēt daudz laika”, ar nodevām neapmierinātajiem atcirta D. Jasaitis.
Cits raidījuma intervējamais neatkarīgais žurnālists un vēsturisko grāmatu autors Mindaugs Milinis šaubījās, vai “2 miljoni eiro maksā mežsargiem un policistiem”. “Tikko runāju ar cilvēku, kurš dzīvo citā pilsētā, bet no maija līdz septembrim strādā Neringā, ved bērnus uz bērnudārzu. Viņš pats vasarā prāmi izmanto 3-4 reizes, taču konstatēja citu problēmu: Klaipēdā strādā ļoti daudz neringieši, ved uz turieni bērnus, bet arī daudzi klaipēdieši strādā Neringā, piemēram, pašvaldības administrācijā.
Mērs aicina ikvienu izmantot autobusus un sabiedrisko transportu. Tad varbūt, dārgie neringieši, brauciet uz darbu ar autobusu un no darba atgriežaties ar autobusu uz Nidu? Šaubos, vai vicemērs un administrācijas direktors brauc vienā mašīnā uz Nidu”, jautājumus cēla M. Milinis.
“Problēma ir tā, ka Neringa nepārliecināja,” sacīja opozīcijā esošais Seima deputāts Simons Gentvils. Viņš aprēķināja: katru gadu tiek pārspēti prāmju rekordi, savulaik dienā pārvietoti 2,5 tūkst. automašīnu, tagad – gandrīz 3,5 tūkst.
”Neringai ir tiesības pašai regulēt savu satiksmi un plūsmas, bet man pietrūkst pašas Neringas un ”Smiltynės perkėla” (uzņēmums, kuram pieder prāmju satiksmes bizness) centienu attīstīt alternatīvu infrastruktūru. Lai gan prāmji kursē nacionālajā parkā, sabiedriskais transports joprojām ir dīzeļdegviela un reti sastopams – šodien starp Smiltiņu un Nidu kursē tikai septiņi autobusi. Lai pieradinātu iedzīvotājus pie autobusiem ilgtermiņā, tiem jābrauc ik pēc pusstundas”, sacīja Seima deputāts, piebilstot, ka nevajadzētu aizmirst, ka iebraukšanas maksa ir milzīgs resurss pašvaldības budžetam, veidojot aptuveni ceturto daļu no budžeta.
Visa nauda ir tieši pašvaldības ienākumi. Pēc S. Gentvilo domām, ja daļa no savāktajiem līdzekļiem nonāktu alternatīvu izstrādei, tas šķistu komplekss risinājums. Parlamentārietis piekrīt: Jāvāc līdzekļi budžetam, taču S. Gentvils atgādināja: no Smiltiņas uz Nidu brauca katamarāns. Nez kāpēc “Smiltynės perkėla” to pārdeva un neatjaunoja. Politiķim pietrūkst arī Neringas pašvaldības centieni finansēt prāmjus no Drevernas, Šilutes vai Kauņas. ”Eiropā nav nevienas salas, kur iedzīvotāji būtu spiesti maksāt, lai atgrieztos savā salā. Lieta tāda, ka šeit tas sakrīt ar unikālu kūrorta zonu”, sacīja S. Gentvilas.
D. Jasaitis uzskata, ka problēmu atrisinātu tilts.
Pirms sešiem gadiem toreizējā Lietuvas ceļu direkcija bija aprēķinājusi, ka šāds projekts no tilta projektēšanas līdz gala rezultātam izmaksās no 15 līdz 23 miljoniem. eiro. Šodien šai summai vajadzētu pieskaitīt vēl 50 procentus. Ir arī aprēķināts, ka, ja par tiltu maksātu kā nekur citur Lietuvā, tas atmaksātos pēc 15-19 gadiem.
”Šādi aprēķini tiek veikti pēc iepriekšējām cenām, kad vēl nebija ieviesta Klaipēdas ostas nodeva, kas veido aptuveni 30% no ”Smiltynės perkėlos” biļetes cenas. Lai, iebraucot Neringā, maksājam vairākas nodevas valstij: vienu pašvaldībai, otru Klaipēdas valsts ostai, bet dividendes Satiksmes ministrijai. Biļetes cena ”Smiltynės perkėlos” ienes 700 tūkstoši EUR dividendes. Bez tām biļetes cena varētu būtiski kristies, un tad valstij būtu ievērojami mazāk jākompensē mūsu izdevumi,” ierosināja Neringas mērs.
M. Milinis aprēķināja: Nidā, Juodkrantē, Preilā un Pervalkā dzīvo ap tūkstoti iedzīvotāju. Toties dzīvesvietu deklarējuši 5,5 tūkst. iedzīvotāju. Šogad vasarā reģistrējās par 400 iedzīvotājiem vairāk. Cilvēki to dara, lai būtu iespēja bez maksas šķērsot Kuršu jomu.
”Visticamāk, viņi reģistrējas pie māsīcas, tantes, onkuļa un tādējādi uz laiku deklarē savu dzīvesvietu. Ir daudz negodīguma, kas gulstas uz mūsu visu nodokļu maksātāju pleciem,” komentēja intervējamais.
Nav noslēpums, ka karstajā sezonā uz Neringu ierodas pelnīt glābēji un sezonas strādnieki. Ļoti iespējams, ka tos, teiksim, bārmeņus, Neringā reģistrējuši restorānu īpašnieki. ”Bet pašvaldībai ir interese iekasēt nodokļus – tā negrib sēdēt Lietuvai uz pleciem, tāpēc cīnās ar reģistrācijām. Man šķiet, ka pašvaldība ir ieinteresēta sakopšanā, bet Neringai pietrūkst ilgtermiņa pieejas. Automašīnas un degviela ir ļoti lētas, mūsu pirktspēja ir stipri pieaugusi, un Neringa nav atradusi modeli, kas to plūsmu apturētu”, domāja S. Gentvilas.
Arī D. Jasaitis piekrita, ka mājokļi darbiniekiem ir darba devēju problēma. Viņi stāsta, ka, šķiet, kafejnīcai darbinieku atrast ir viegli, bet naktsmājām nav vietas: “viss izpārdots, katra tualete kļūst par dzīvokli”.
Nākamreiz, pēc mēra teiktā, darba devēji darbinieku dzīvesvietu deklarēs Neringā, lai šie cilvēki varētu nokļūt uz prāmja, negaidot rindā. ”Restorānu pavāri, trauku mazgātāji un visi pārējie nevar stāvēt rindā ar tūristiem 3-4 stundas. Arī mūsu administrācijas direktors ar vicemēru un galveno arhitektu, kas brauc no Klaipēdas: ja viņi neietilpst prāmī pulksten 7, viņi gaida nākamo un pulksten 9 ir darbā. Viņu ierašanās būtu jāorganizē”, sacīja D. Jasaitis.
Konkrēti, pēc viņa teiktā, desmit mēnešus gadā ar nokļūšanu Neringā nav problēmu – runa ir par diviem mēnešiem, kad vietējie “Smiltynės perkėlajē” klienti vasarā sastāda varbūt 7%.
”Tomēr problēma nav cenā, bet gan rindās. Bagāts cilvēks, kurš maksā daudz nodokļus, daudz pelna, rada daudz darba vietu, kuram ir liela mašīna, kurš maksā daudz akcīzes, nevēlas 3-4 stundas pavadīt rindā. Parūpēsimies, lai Smiltiņas pārsēšanās stacijā vairs nebūtu rindu – deklarēsies puse iedzīvotāju. Rindas ir katastrofa strādājošajiem, ārstiem, kuriem jādodas uz operāciju, pat ļoti nopietni tūristi šajā rindā nevar iekrist ārkārtas situācijā. Mēs tāpēc ciešam, sacīja mērs.
Mums kā pašvaldībai ir jākonkurē ar Palangu, ar tām vietām, kurām būvē viaduktus un apvedceļus. “Smiltynės perkėla” cels milzīgu biroju, kas, iespējams, sadārdzinās biļeti vēl par 30%, kad mēs, neringieši, sakām, ka naudu vajadzēja atvēlēt piektajam prāmim, komandas treniņiem. M. Milinis piekrita, ka rindas mazinātu arvien vairāk prāmju – viņš pats pamanījis: kad “Smiltynės perkėla” sāka kursēt četri prāmji, rinda saruka.
Infrastruktūras plānošanu apgrūtina ļoti izteiktas pieprasījuma svārstības. Piemēram, vasarā, lai automašīnas aizstātu ar autobusiem, ik pēc četrām minūtēm no Smiltiņas pārbrauktuves vajadzētu izlaist 50 sēdvietu autobusu. ”Būtu nepieciešami aptuveni 40 autobusi ar darbiniekiem, kas strādātu tikai šeit. Ne tikai tas, ka lietus gadījumā viņi strādātu tikai vienā virzienā. Turklāt Klaipēdā būtu jāizdomā, kur novietot visas mašīnas. Grūti aptvert skaitļus,” komentēja mērs. Toreiz Lietuvas autovadītāju arodbiedrības prezidents Vigilijs Sadauskas kritizēja pašvaldību.
“Ja vēlaties, varētu Neringu padarīt zaļu, kā to darīja Druskininkai, Birštona – sezonalitāte ir tāda pati, jūras nav, un cilvēki nāk gan ziemā, gan vasarā, jo pašvaldība kaut ko dara,” viņš teica. – Neringā izveidojās privāto dzīvokļu apkaime, uz kuru, kā atļāvās izpausties viens Neringas domes deputāts, ubagotājiem nav kur iet. Uz to mērs un dome ļoti labi tiecas: prāmis 20 eiro, iebraukšana 50 eiro.”
