Eiropas miera uzturēšanas kontingenta izvietošanai Ukrainā pēc kara beigām nebūs nepieciešama Krievijas piekrišana, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš lika saprast, ka sabiedrotie neņems vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina viedokli šajā jautājumā. “Ukraina ir suverēna, un, ja tā pieprasa, lai tās teritorijā atrastos sabiedroto karaspēks, Krievijai nav jālemj, vai piekrist vai nē,” intervijā laikrakstam Le Parisien uzsvēra Makrons.
Pēc viņa teiktā, miera uzturētāju izvietošana būs viens no sarunu punktiem, jo ”ir skaidrs, ka ukraiņi nekādā gadījumā nevar piekāpties teritoriāli un viņiem nav nekādu drošības garantiju”. Makrons piebilda, ka Francija un Lielbritānija ir gandrīz pabeigušas izstrādāt plānu Ukrainas aizsardzībai pret atkārtotu uzbrukumu. Saskaņā ar to miera uzturētājus var nosūtīt uz Kijivu, Odesu un Ļvivu. Mēs runājam par “vairākiem tūkstošiem cilvēku no katras Eiropas valsts”. Makrons arī uzsvēra, ka uzskata Putina atteikšanos izvietot Ukrainā jebkādus Rietumu karaspēkus par “skaidru zīmi stratēģiskiem eksistenciāliem draudiem”, par kuriem viņš runāja savā uzrunā tautai 5.martā.
Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers “gribošo koalīcijas” sanāksmē 15.martā paziņoja, ka kopējais kontingenta skaits būs vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Augstākās valdības amatpersonas laikrakstam Times sacīja, ka politiķis ir nodrošinājis 35 valstu atbalstu, lai gan lielākā daļa spēku, visticamāk, nāks no Lielbritānijas un Francijas. Pārējie dos ieguldījumu citos veidos, tostarp ar ieročiem, loģistikas un izlūkošanas atbalstu. Tomēr februārī informēti The Washington Post avoti izteica citu skaitli: 30 tūkstoši karavīru.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzstāja, ka misijā piedalās 100 000 miera uzturētāju. Taču Makrons sacīja, ka mērķis nav izvietot milzīgu skaitu karavīru – Ukrainas 1 miljona armija joprojām ir lielākā Eiropā –, bet gan izvietot tos svarīgākajās vietās, lai veiktu apmācības programmas un demonstrētu ilgtermiņa atbalstu. Avoti Financial Times un Wall Street Journal jau iepriekš ziņoja, ka Rietumu karaspēks varētu tikt izvietots Ukrainas aizmugurē kā “atbalsta spēki”, kas apgādātu un apmācītu Ukrainas bruņotos spēkus.
Krievija ir kategoriski pret Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainā. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šo iespēju nodēvēja par nepieņemamu. Ministrs skaidroja, ka NATO spēku parādīšanās zem jebkādiem karogiem Ukrainā nozīmētu, ka “krīzes pamatcēloņi” nav zuduši.
