Lielais desantkuģis ”Novočerkassk”, ko Ukrainas bruņotie spēki 26.decembrī iznīcināja Feodosijas ostā, veda bezpilota lidaparātus “Shahed” un munīciju, kas bija paredzēta masveida uzbrukumam Ukrainai 29.decembrī. To intervijā medijiem paziņoja Ukrainas predzidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Viņaprāt, šādas operācijas prasa rūpīgu plānošanu un sagatavošanos: to nevar saukt par atriebību par Novočerkasku, Krimas tiltu vai ko tamlīdzīgu.
“Lai veiktu šādu sinhronizētu, vairāku viļņu uzbrukumu, nepieciešams salīdzinoši ilgs plānošanas laiks – mērķu identificēšana, mērķu papildu izlūkošana, laika parametru kombinācija … Aptuveni runājot, ir ļoti daudz matemātisko formulu, kuras jārēķina.Un pat šajā gadījumā tas prasīs, teiksim, pusotru mēnesi .. Tāpēc tā nebūt nav atriebība – tā bija mērķtiecīga gatavošanās,” viņš skaidroja.
Iespējams, vienīgais, ko nožēlo šī Ukrainas “genocīda uzbrukuma” autori, ir tas, ka šobrīd ir “vasarīga” ziema, laiks ir diezgan silts, piebilda Podoļaks.
Dažas komponentes, kas varētu radīt papildu grūtības, piemēram, bezpilota lidaparātu triecieni apkures iekārtām, tika izņemti no kopējā uzbrukuma plāna.
Masīvais 29. decembra uzbrukums: kā tas tika plānots
Krievijas bruņotie spēki veica sinhrono uzbrukumu, lai iegūtu vienu ierašanās laiku un vienlaicīgu triecienu objektiem.
Pēc Mihailo Podoļaka teiktā, kopumā bija 122 dažādu klašu raķetes un 36 modificēti droni.
“Rupji runājot, tās, kas lido ilgāk, tiek izlaistas agrāk (“šahedi” agrāk). Pēc tam 101., 555. un 55. spārnotās raķetes (X tipa raķetes) gāja ar stratēģisko aviāciju.” Nedaudz vēlāk pievienoja X-22, kas sasniedz mērķus nedaudz ātrāk, tad tika pievienotas raķetes Kinžal (piecām no tām pacēla MiG),” skaidroja Podoļaks.
Pēdējās šajā “raķešu vilnī” bija ballistiskās raķetes Iskander – tās tika palaistas no Brjanskas, Kurskas apgabaliem un Krimas. Kopumā masīvais raķešu uzbrukums ietvēra piecus ar laiku sinhronizētus viļņus, kuriem vajadzēja pārslogot pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas.
Podoļaks arī precizēja, ka tieši Ukrainas lielās pilsētas – Kijiva, Ļviva, Zaporižja, Odesa, Harkiva, Hersona – tika izvēlētas plaša mēroga uzbrukumam. Un apšaude nebija vērsta pret militāriem mērķiem.
Trieciens ar “genocīda komponenti” pret civiliedzīvotājiem, kas paredzēts emocijām, neietvēra militāros mērķus vai pat kritiskās infrastruktūras objektus.
“Militārie objekti šajā sarakstā vispār nebija iekļauti. Uzbrukumi bija pilsētu centriem, daudzdzīvokļu ēkām, sociālās infrastruktūras objektiem. Kritiskā infrastruktūra ir Hersonas un Harkivas apgabali, taču tur tiem tiek uzbrukts pastāvīgi,” viņš norādīja, precizējot, ka pa Hersonu viņi parasti izmanto MLRS, bet Harkivā – šoreiz bija daudz modificētu S-300, S-400.
Pēc provizoriskiem datiem, tika notriektas visas piecas raķetes Kinžal, kas lidoja Kijivas virzienā. Bet skaidrībai ir nepieciešama rūpīgāka analīze.
“Provizoriski no 120 raķetēm tika notriektas 87. No 36 droniem 27 tika notriekti,” skaidroja Podoļaks.
Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka uzlidojumi ir kļuvuši par ikdienas rutīnu – un daudzi cilvēki neievēro svarīgus drošības pasākumus.
“Iznīcinājumi ir vērienīgi, bet, tā kā mēs Ukrainā jau esam pieraduši, ka sirēnu darbs ir jāuztver ļoti nopietni, īpaši šajās dienās, īpaši Ziemassvētku brīvdienās, tad attiecīgi ir upuri. Līdz šim ir aptuveni 18 bojāgājušie un vairāk nekā 70 ievainotie, tostarp bērni, taču, diemžēl, galīgais skaitlis būs nedaudz lielāks, jo joprojām ir gruveši,” viņš skaidroja.
Turklāt Podoļaks dalījās ar informāciju, ka Ukrainai tagad ir daži jauni ieroči, kas turpmāk tiks izmantoti biežāk.
“Ukrainas iespējas šodien attiecībā uz to, kas notiks tālāk dienvidu virzienā, ir nedaudz plašākas nekā Storm Shadow. Teikšu to delikāti, un būs skaidrs, ka ir arī citi instrumenti, kas tiks izmantoti arvien intensīvāk,” atzīmēja Podoļaks.
