Trešdien NATO vēstnieki rīkos ārkārtas sanāksmi Briselē saistībā ar situāciju Polijā, kur dienu iepriekš pēc masveida Krievijas apšaudes Ukrainai nokrita divas raķetes.
Polijas pārstāvji grasās atsaukties uz NATO hartas 4.pantu, saskaņā ar kuru dalībvalstis var izvirzīt diskusijām drošības ziņā satraucošus jautājumus, vēsta Reuters.
Atšķirībā no 5. panta par kolektīvo pašaizsardzību, kas prasa NATO atbildi uz uzbrukumu pret alianses dalībvalstīm, 4. pants ierosina konsultāciju procesu, lai panāktu kopīgu risinājumu.
Polijas Ārlietu ministrija vakar paziņoja, ka incidentu, kurā gāja bojā divi cilvēki, izprovocēja Krievijā ražota raķete.
ASV prezidents Džo Baidens informēja NATO un G7 partnerus, ka Polijā nokritusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, aģentūrai Reuters pastāstīja avots aliansē.
Kā vienu no reakcijas variantiem “tā izskatīs” iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, sacīja Somijas ārlietu ministrs Peko Hāvisto, kurš konsultācijās piedalīsies novērotāja statusā. Turklāt tiks apspriesti arī citi varianti, kā “aizstāvēt Ukrainu”, viņš sacīja.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks sacīja, ka par karu un masveida raķešu triecieniem ir atbildīga tikai Krievija, kā arī aicināja ES valstis “aizvērt debesis virs Ukrainas”, tostarp nodrošināt Eiropas pilsoņu drošību.
Lietuvas prezidents Gitans Nauseda ierosināja uzstādīt pretgaisa aizsardzības sistēmas uz Polijas un Ukrainas robežas un visā NATO austrumu flangā. “Šis ir jauns posms konflikta eskalācijā, uz kuru ir jāreaģē NATO kopumā,” sacīja Nauseda, piebilstot, ka raķetes “jau lido alianses teritorijā”.
Bet Vācija ir pret. Scenārijs ar lidojumu aizlieguma zonas izveidi virs Ukrainas, ko Kijeva lūdza kara sākumā, netiek izskatīts, paziņoja Vācijas valdība.
“Vācijai nav svarīgi, kura raķete nokrita Polijā, jebkurā gadījumā Krievija ir vainīga, jo tā uzbruka Ukrainai,” sacīja kanclers Olafs Šolcs.
