NATO plāno stiprināt savu karaspēka grupējumu austrumu flangā, izvietojot tur līdz 300 000 iznīcinātāju, taču tas nav tik vienkārši izdarāms. Par to raksta Politico.
Lai realizētu šādus plānus, aliansei ir jāpārliecina atsevišķas dalībvalstis nodrošināt dažādus elementus: karavīrus, apmācību, uzlabotu infrastruktūru un, pats galvenais, lielu daudzumu dārgu ieroču, ekipējuma un munīcijas.
“Tā kā valstis jau tagad ir nobažījušās par saviem munīcijas krājumiem un Ukrainai ir ļoti nepieciešami papildu šāviņi un ieroči no sabiedrotajiem, pastāv risks, ka ne visi NATO sabiedrotie pildīs savus solījumus dot ieguldījumu alianses jaunajos plānos,” teikts publikācijā.
Viena no augstākajām alianses amatpersonām paziņoja, ka, lai šodien stātos pretī Krievijai, ir nepieciešams vairāk karaspēka un virkne spēku gatavības stāvoklī.
Ir vairāki “gatavības līmeņi”, sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības politikas un spēku plānošanas jautājumos Heinrihs Brauss. Pirmajā līmenī var būt 100 000 karavīru, kuri būs gatavi izvietošanai 10 dienu laikā. Šo gatavības līmeni var veidot no Polijas, Norvēģijas un Baltijas valstīm (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas).
Otrais karaspēka līmenis nodrošinātu šos karavīrus gatavībā izvietošanai no tādām valstīm kā Vācija 10 līdz 30 dienu laikā, sacīja Brauss.
Bet process var kļūt sarežģīts. Kāpēc? Jo, lai pārvietotos tik ātri, pat mēnesī, ir nepieciešams daudz cilvēku, aprīkojums un apmācība – un daudz naudas.
Lai to izdarītu, rakstā atzīmēts, daudziem NATO sabiedrotajiem būs jāpastiprina centieni, lai aktivizētu iesaukumu armijā un palielinātu aizsardzības izdevumus. Nāksies iegādāties vairāk ieroču, munīcijas un ekipējuma.
Tajā pašā laikā bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžess sacīja, ka “gatavība pamatā ir tas, vai jums ir viss nepieciešamais, lai veiktu noteikta lieluma vienībai paredzēto uzdevumu?”
“Artilērijas bataljonam ir jāizšauj X šāviņu gadā, lai saglabātu savu prasmju līmeni plānošanas nolūkos. Tanku bataljonam ir jātrenējas trāpīšanai mērķos, jāreaģē uz dažādām situācijām un jādemonstrē prasme kustēties gan dienā, gan naktī, trāpot kustīgajiem mērķiem. Tas viss ir ļoti sarežģīti,” viņš teica, norādot uz nepieciešamību pēc apmācību poligoniem un munīcijas, kā arī uz prasmju saglabāšanu, kad personāls laika gaitā mainās. Tas acīmredzami prasa laiku, un tas ir arī dārgi” paskaidro Hodžess.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vairākkārt ir teicis, ka sabiedrotie pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājuši darbu pie ražošanas un, ka alianse strādā pie jaunām prasībām munīcijas krājumiem.
Taču arī viņš ir atzinis problēmu.
“Pašreizējais patēriņa līmenis salīdzinājumā ar pašreizējo munīcijas ražošanas ātrumu,” viņš teica marta sākumā, “nav ilgtspējīgs.”
