Robs Bauers norādīja, ka Kijivai ir tiesības uz pašaizsardzību, kas nebeidzas pie valsts robežas, piebilstot, ka “jautājumam ir arī politiskā puse”.
“Ukrainai var būt diezgan pārliecinošs militārs iemesls, lai, izmantojot Rietumu ieročus, veiktu triecienu dziļi Krievijai,” sestdien sacīja augstā NATO militārpersona.
NATO augstākās militārās struktūras Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Militārās komitejas sanāksmē tās priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers atzīmēja, ka “bruņota konflikta likums dod valstij tiesības uz pašaizsardzību, un tā iedarbība nebeidzas uz valsts robežas.”
“Tajā pašā laikā,” viņš uzsvēra, “valstīm, kas nodrošina ieročus, ir arī tiesības noteikt ierobežojumus to lietošanai.”
Admirālis paskaidroja: “No militārā viedokļa jūs veicat šos uzbrukumus, jo vēlaties vājināt ienaidnieku, kas jums uzbrūk, lai ne tikai novirzītu jūsu virzienā lidojošās bultas, bet arī uzbruktu loka šāvējam. Tātad no militārā viedokļa ir labs iemesls, lai reaģētu uz šādiem soļiem: vājināt ienaidnieku, vājināt viņa loģistikas līnijas, iznīcināt viņa degvielu un munīciju, kas nonāk frontē.
“Otra jautājuma puse ir politiska,” viņš teica, “jo valstis, kas piegādā ieročus, var justies par tām atbildīgas, un šīs politiskās sarunas turpinās.
Piektdien ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā tikās ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Stārmeru. Sabiedroto valstu vadītāji apsprieda, vai dot Kijivai atļauju izmantot tāla darbības rādiusa raķetes pret mērķiem Krievijā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis lūdzis sabiedrotajiem ļaut Ukrainai izmantot Rietumu raķetes, tostarp tāla darbības rādiusa ASV ATACMS un Lielbritānijas raķetes Storm Shadows, lai triektu dziļi Krievijas teritorijā, lai ierobežotu Maskavas iespējas uzbrukt.
Putins ceturtdien sacīja, ka faktiskā raķešu trajektoriju programmēšana būtu jāveic NATO militārpersonām, jo Kijivai pašai tādu spēju nav, taču Rietumi būtu tiešā karā ar Krieviju, ja ļautu Ukrainai dot triecienu ar Rietumos ražotām liela attāluma raķetēm.