Bez lielas mobilizācijas Krievija nespēs veikt nekādas liela mēroga ofensīvas operācijas Ukrainā, alianses ārlietu ministru sanāksmes kuluāros Briselē medijam ”Svarīgi stāsti” pastāstīja augsta līmeņa NATO amatpersona .
Krievijas militārpersonām joprojām nav tam munīcijas un manevrējamo vienību, uzskata NATO pārstāvis: “Viņi, visticamāk, turpinās uzbrukumus, kuru mērķis ir izmocītt Ukrainas bruņotos spēkus.”
Saskaņā ar Ziemeļatlantijas alianses izlūkošanas datiem Krievijas armijas vietējā pavēlniecība joprojām nespēj organizēt sarežģītas operācijas uz vietas un vairs nespēj uzturēt militārpersonu morāli. Tajā pašā laikā Krievija joprojām ir ievērojama priekšrocība pār Ukrainu dzīvā spēka, munīcijas un aprīkojuma daudzuma ziņā.
Tajā pašā laikā NATO šobrīd nesaskata nekādas pazīmes, ka Krievijas varasiestādes gatavo plaša mēroga mobilizāciju. Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka prezidentam Vladimiram Putinam tagad ir “daudz citu problēmu valstī, kuras viņš risina”, un tāpēc viņam “jāturpina, no viņa viedokļa, demonstrēt spēku un pārliecību pēc vēlēšanām”. Pagaidām Krievijas varas iestādes vēlas aprobežoties ar regulāru iesaukšanas kampaņu, sacīja avots.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis trešdien, 3.aprīlī, sacīja, ka Krievija līdz 1.jūnijam vēlas mobilizēt papildu 300 tūkstošus cilvēku. Par to pašu marta beigās rakstīja “Verstka” , atsaucoties uz avotiem. Saskaņā ar publikācijas datiem Krievijas varas iestādes plāno mobilizēt vismaz 300 tūkstošus pilsoņu, lai uzsāktu uzbrukuma operāciju Harkivā.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs aicināja neticēt ziņām par Krievijā gatavoto papildu mobilizāciju, nodēvējot tās par “nepatiesām”.
2022.gada 13.septembrī Peskovs, komentējot informāciju par tobrīd Krievijā gatavoto mobilizāciju, sacīja , ka Krievijas varas iestādes to neplāno darīt. 2022. gada 21. septembrī Vladimirs Putins paziņoja par mobilizācijas sākumu valstī.
