Straujais OPEC+ ieguves pieaugums, kas pēdējā laikā rada spiedienu uz naftas cenām, uz laiku ir devis ceļu bažām par Irānu. Amerikas Savienotās Valstis ir sākušas izvest daļu personāla no Tuvajiem Austrumiem saistībā ar pieaugošo spriedzi starp Izraēlu un Irānu, un ir samazinājušās arī iespējas panākt vienošanos starp Vašingtonu un Teherānu par Irānas kodolprogrammu.
Tā rezultātā Brent cena trešdienas pēcpusdienas tirdzniecībā pieauga par 5 % līdz 70,22 ASV dolāriem par barelu, savukārt amerikāņu WTI naftas cena pieauga līdzīgi. Ceturtdien cenas nedaudz koriģējās – līdz plkst. 11:00 pēc Maskavas laika līdz 69 ASV dolāriem par Brent un 67,4 ASV dolāriem par WTI. Onyx Capital rīkotājdirektors Horhe Montepeks Brent cenas lēcienu nosauca par “pārspīlētu reakciju”, kas notikusi pārāk daudzu īso pozīciju (likmju uz cenu kritumu) slēgšanas un “paaugstinātas trauksmes” dēļ. “Nafta ir nepārprotami reaģējusi uz ziņām no Tuvajiem Austrumiem,” sarunā ar Financial Times piebilda Londonā bāzētais naftas brokeris.
Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka tagad ir “mazāk pārliecināts” par kodolvienošanos ar Irānu, neskatoties uz nedēļām ilgajām sarunām. Trampa noteiktais 60 dienu termiņš noteikumu apspriešanai beidzas ceturtdien. Teherāna šonedēļ paziņoja, ka svētdien rīkos sesto sarunu kārtu, lai gan ne ASV, ne Omāna, kas ir vienošanās starpniece, to nav apstiprinājušas.
Trešdienas vakarā ASV prezidents apstiprināja, ka no Tuvajiem Austrumiem tiks izvests nebūtisks personāls. Valsts departaments paziņoja par daļēju diplomātu evakuāciju no vēstniecībām Irākā, Kuveitā un Bahreinā, un Pentagons atļāva militārpersonu ģimenēm brīvprātīgi pamest savas bāzes Tuvajos Austrumos. “Viņi tiek izvesti, jo šī ir bīstama vieta, un mēs redzēsim, kas notiks,” žurnālistiem sacīja Tramps. “Viņiem nevar būt kodolieroču, tik vienkārši,” prezidents piebilda par Irānu.
Amerikas Savienotās Valstis ir saņēmušas informāciju , ka Izraēla ir gatava tuvākajā laikā sākt militāru operāciju pret Irānu, ziņoja CBS News, atsaucoties uz vairākām amerikāņu amatpersonām. Kā vēsta The New York Times, Irānas militārpersonas un valdības amatpersonas jau ir izstrādājušas plānu, kā reaģēt uz iespējamu Izraēlas triecienu.
Irānas aizsardzības ministrs Azīzs Nasirzadehs trešdien žurnālistiem sacīja: “Ja mums tiks uzspiests konflikts… visas ASV bāzes ir mūsu sasniedzamības attālumā, un mēs nevilcināsimies tām uzbrukt.”
ASV personāla aizplūšana no Tuvajiem Austrumiem saasina ģeopolitisko spriedzi, saka Helima Krofta, RBC Capital Markets globālā preču stratēģijas vadītāja un bijusī CIP analītiķe: ”Lai gan tas nav pilnīgs evakuācijas rīkojums, šādi lēmumi parasti netiek pieņemti vieglprātīgi un parasti ietver ievērojamu izlūkošanas datu analīzi. Tas rada paaugstinātu drošības situāciju reģionā”.
Kopš aprīļa sākuma Brent naftas cena ir bijusi zem 68 USD par barelu un maija sākumā pat nokritās zem 60 USD, jo OPEC+ valstis nolēma paātrinātā tempā palielināt ražošanu.
