1. Inerces pārvarēšana
Ja nejūtat spēku izsīkumu, apātiju, “izspiesta citrona” sajūtu, jums nevajag lasīt šo rakstu. Jūs esat laimīgs cilvēks. Pārējie, iespējams, atradīs ko noderīgu.
Lūk, biežākie enerģijas zagļi. Inerces pārvarēšana. Atcerieties, cik grūti ir bijis ieiet darba ritmā pēc svētkiem. Cik grūti ir spert soli jaunā dzīvē. Cik piepūles prasa jauna ieraduma veidošana. Un cik – lai uzsāktu jaunu projektu? Milzums!
Ko darīt:
* Ievērot ritmu! Ja arī atvaļinājuma laikā jūs esat radoši un aktīvi, atgriešanās darbā noritēs viegli. Ko darīt, ja ritma maiņa vajadzīga atpūtai? Padariet ritma maiņu… ritmisku! Tas nozīmē – tai jābūt iekļautai mūsu darba grafikā, nevis saistītai ar atpūtu un svētkiem.
* Meklēt iedvesmu. Precīzāk – darīt to, ko gribas. Kā teica Ričards Bahs, “vēlmes mums tiek dotas kopā ar līdzekļiem to realizēšanai”. Zemapziņa mums dod mērķa kredītu. Un labāk to iztērēt tieši noteiktajam mērķim. Vēlmes realizēšanai. Tam spēki ir doti.
* Izmantot esošās spējas. Pievienoties procesam. Nevis uzsākt, bet turpināt. Attīstīt esošās spējas, izmantot virzības inerci. Ņemt vērā, uz kuru pusi “vējš pūš” pasaulē. Citiem vārdiem – dzīvot mērķtiecīgi.
* Nobīties. Bailes pavada liels adrenalīna lielums asinīs. Kad esi nogulējis svarīgu tikšanos, kafija nav vajadzīga. Pat paši slinkākie ļautiņi nāves bailēs spējīgi izrādīt dzīvelīgu aktivitāti.
2. Pienākumi
Ja ilgi lauž sevi un nodarbojas ne ar to, ko gribas, bet ar to, kas it kā vajadzīgs, no laimes var atvadīties. No enerģijas – arī. Nedaudz tā, protams, pienāks. No tā, ka apzinies, ka esi kādam vajadzīgs un dari ko “pareizu”. Taču enerģija būs vāja. Tādēļ, ka ejot pa ceļu “tā ir JĀdara”, jūs arvien vairāk attālināties no savu spēku avota.
Ko darīt:
* Mainīt kursu. Tikt skaidrībā, ko jūs gribat no dzīves un cilvēkiem patiesībā, un iet uz to pa īsāko ceļu. Kādam palīdz atmiņas par bērnības sapņiem. Citiem – par pašiem patīkamākajiem dzīves mirkļiem. Trešajiem vajag atcerēties, ka patiesās vēlmes attiecas uz sevi un tiek piedzīvotas priecīgi, un pārstartēt dzīvi ar jautājumu “Ko es vēlos?”.
3. Šaubas
Iet prom vai palikt? Paspēlēties vai pastrādāt? Pagulēt vai izlasīt līdz galam grāmatu? Vai es rīkojos pareizi? Vai ir vērts turpināt? Vai nav labāka varianta? Vai es tiešām to spēšu? Vai esmu tā vērts? Un ja nu viņa neatnāks? Vai tas ir labi? Vai gan nav maz interesantu iemeslu, ko pašrefleksijās var izdomāt gudra jo gudra galva? Un tam visam tiek tērēta dzīves enerģija… Pamēģiniet pusstundu vienai rokai cīnīties ar otru. Ar visu spēku!
Ko darīt:
* Šaubām veltīt konkrētu laika sprīdi. Piemēram, stundu. Līdz šaubu “apstrādei” savākt informāciju. Pēc tam – pieņemt lēmumu un rīkoties pēc devīzes: “Dari, ko darīdams, notiks tas, kam jānotiek”.
* Plānot notiekošo tā, lai ikviens notikums būtu gribēts. Tad pazudīs bailēm pilnās šaubas.
* Ja grūti pieņemt lēmumu – met monētu.
4. Nepadarītie darbi
Principā katrs darbs prasa noteiktus ieguldījumus. Ir tādi, kas atgriežas pie jums atpakaļ uzreiz. Kā likums, citā “valūtā”. Taču var gadīties, ka ieguldītais atgriežas tikai tad, kad sasniegts gala rezultāts. Rakstīt šo rakstu ir patīkami arī tāpat vien, tomēr publicēts raksts man un pasaulei atnesīs ko vairāk.
Pusratā palikušais iesaldē mūsu resursus. Un ievelk vēl jaunus. Aptuveni kā ar darbiniekiem: alga jāmaksā ik mēnesi, bet labums no viņiem ir tikai tad, kad viņu ieguldījums nes peļņu.
Ko darīt:
* Pierakstīt iesāktos darbus. Pabeigt tos. Atzīmēt padarīto. Tik tikko neaizmirsu: katram darbam jābūt noteiktam izpildes laikam.
* Ja nolēmāt darbu nedarīt līdz galam, beidzam to “barot”. Reizēm var atdot vai pārdot savu “ilglaicīgi būvēto” darbu kādam izveicīgākam cilvēkam.
5. Nepārejošie darbiņi
Tie ir tādi principā nebeidzamie mazie pienākumi, kuri nevar sniegt pilnīgu laimi. Cilvēki teju slīkst šajos darbeļos. Ierokas tajos. Un tie tikai krājas un krājas.
Ko darīt:
* Deleģēt. Lai ar datorproblēmām nodarbojas informācijas tehnoloģiju speciālisti, ārpakalpojuma sniedzēji, zinātnieki u.tml. Ieguldījums atmaksāsies!
* Mīt darbiņus ar atpūtu. Veicot mazos darbiņus, var atpūsties no emocionāli un intelektuāli piesātinātiem darbiem. Taču, lai būtu šāds efekts, šo darbiņu nevajadzētu būt pārpārēm. Un – nekad nesākt ar mazajiem darbiem. Ja esat enerģijas pilni, nodarbojieties ar svarīgākām lietām.
* Atteikties. Ņemot vērā visus plusus un mīnusus, var viegli secināt, ka atteikšanās no sīkajiem darbiņiem vairumā gadījumu ir nesāpīga. Protams, ja iegūtos spēkus iegulda kaut kur lietderīgi, nevis citos sīkos darbeļos.
6. Uztraukšanās par sīkumiem
Dzīvē ir daudz ļoti svarīgu lietu. Piemēram, kā ieekonomēt 20 centus, kā pareizi reaģēt, kad uz tevi blenž, pirkt mēnešbiļeti vai biļeti atsevišķam braucienam, kurš pēdējais cienājis ar vīnu, ko par mani padomās kaimiņi u.tml. Visi šie supersvarīgi jautājumi aizņem galvā ļoti daudz vietas. Un reizēm – arī dvēselē. Un tas enerģētiskajam līdzsvaram nekādi nepalīdz.
Ko darīt:
* Iedomāties uz savas kapu plāksnes uzrakstu: “Viņš uztraucās par (ielieciet atbilstošu tēmu)”.
* Muļķīgām domām sakiet: “Ejiet ieskrieties!”
* Sāciet domāt, kā varat divkāršot savus ienākumus tuvākā mēneša laikā.
7. Smags ēdiens
Pārēdies – tad velk uz snaudu. Nu noteikti ne uz darbu. Par kādu enerģiju gan tur var būt runa! – tā visa aizgājusi, lai sagremotu to, ko vajag pārstrādāt un utilizēt.
Ko darīt:
* Uzlikāt uz šķīvja ēdienu? Tagad pusi atlieciet atpakaļ un baudiet atlikušo. Un nekādu piedevu!
* Saka – salāti pārstrādājas vieglāk nekā gaļa.
* Pirms kaut ko likt mutē, padomājiet, kā jutīsies jūsu kuņģis pēc kāda laiciņa.
8. Enerģētiskie vampīri
Īdētāji, neveiksminieki, upuri, sliņķi, slimie, maniaki, cīnītāji par ideju un daudzi citi… Pēc būšanas kopā ar viņiem viegli justies iztukšotiem.
Ko darīt:
* Esiet kopā tikai ar tiem, kuriem jūs gribat līdzināties. Citādi kļūsiet līdzīgi šiem “vampīriem”. Jums to vajag? Esiet izvēlīgi, ar ko pavadiet laiku. Iepazīstieties ar interesantiem, spēcīgiem, spilgtiem cilvēkiem. Un vajadzīgiem. Un kļūstiet tādi, kā viņi.
* Ja no vampīra nevar nekādi tikt vaļā, attīstiet savas līderības spējas un dominējiet sarunā. Uzspiediet savas emocijas. Varat uzspiest sevis izvēlēto sarunas tēmu.
9. Lepnība
Savas varenības pierādīšana, bailes par to, ka par jums šaubīsies, mēģinājumi būt nekļūdīgiem vai vismaz visvareniem, žēlums pret sevi un citiem neveiksminiekiem, vainas sajūta, aizvainojums, augstprātība, ļaunums – lūk, nepilnīgs uzskaitījums tam, kā mūsu dzīvē izpaužas mūsu svarīguma izjūta. Kas ir tā pati lepnība.
Ko darīt:
* Apzinieties savu lepnību. Pierodiet rīkoties, balstoties uz vēlamo, nevis iemeslu. Tas nozīmē, dariet kaut ko nevis “tāpēc, ka”, bet “tādēļ, lai”. Tā ir liela starpība!
* Kontrolējiet savu muļķību. Varat īstenot plānotas muļķības. Vai arī – var vienkārši apzināties, ka jebkura jūsu darbība ir muļķīga tāpat vien. Tāpat mēs visi mirsim.
Es nezinu, kas tā enerģija tāda ir. Bet es zinu, – kad tās pietiek, rodas pilnvērtīgas dzīves sajūta. Un laime. Lietas vedas, jaunās – interesē un aizrauj, grūtības rada azartu, un acu priekšā atveras jaunas, agrāk neredzētas perspektīvas. Dzīve kļūst par dziesmu! “Pamosties un dziedi!”
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
