Vai Krievijas uzbrukums NATO teritorijai varētu būt nenovēršams? Par šādu iespēju brīdina Vācijas Federālais izlūkdienests (BND).
Tā aizejošais vadītājs Bruno Kāls (kļūs par vēstnieku Vatikānā) pirmdien aplādē “Table.Today” sacīja: “Mēs esam ļoti pārliecināti un mums ir izlūkdienestu pierādījumi, ka Ukraina ir tikai viens solis ceļā uz Rietumiem.”
Vienkāršoti sakot: Vācijas ārējās izlūkošanas dienests uzskata Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai par iespējamu. Kāls apgalvo, ka “Maskavā ir cilvēki, kuri vairs netic, ka NATO 5. pants darbojas. Un viņi vēlētos to pārbaudīt”.
NATO 5. pants (alianses klauzula) nosaka: Ja viena uzbrūk, visas aizstāvas! Ja NATO valstij uzbruks, pārējās dalībvalstis to atbalstīs – vajadzības gadījumā ar ieročiem. Šis solījums aizsargā katru dalībvalsti. Un, pēc BND vadītāja Kāla teiktā, tieši to Krievijas diktators Vladimirs Putins vēlas pārbaudīt. ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt draudējis pamest NATO un apsūdzējis Eiropas dalībvalstis nepietiekamā aizsardzības uzturēšanā.
Kāls apgalvo, ka Krievijas valdnieku mērķis ir paplašināt savu ietekmes sfēru rietumu virzienā. “Viņi vēlas atgriezt NATO tādā stāvoklī, kādā tā bija 20. gs. deviņdesmito gadu beigās. Viņi vēlas izdzīt Ameriku no Eiropas, un viņi izmantos jebkādus līdzekļus, lai to panāktu.”
Pirms 1999. gada NATO sastāvēja no 16 valstīm (tostarp Vācijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Turcijas). 1999. gada martā sākās paplašināšanās austrumu virzienā: aliansei pievienojās Polija, Čehijas Republika un Ungārija. Baltijas valstis (Igaunija, Latvija un Lietuva) ir dalībvalstis tikai kopš 2004. gada. Tās atkārtoti tiek identificētas kā potenciāli Krievijas uzbrukuma mērķi.
Kāls piekrīt: Krievijai nav nepieciešams “veikt plaša mēroga bombardēšanas reidus vai izvietot tanku armijas”, lai pārbaudītu alianses spēju rīkoties. Pietiktu ar “mazajiem zaļajiem cilvēciņiem”, to nosūtīšanu uz Igauniju, it kā lai aizsargātu apspiestās krievu minoritātes. “Tas ir alianses pārbaudījums, kas tiks veikts,” saka Kāls.
Ņemot vērā Krievijas plānus, Kāls brīdina: “Atturēšana ir vismazāk asiņainais veids, kā novērst karu.” Tomēr viņš šobrīd neuzskata sarunas starp Rietumiem un Krieviju par daudzsološu ceļu. “Nav ne mazāko pazīmju, ka Putins būtu mainījis savu domāšanas veidu, agresīvo pieeju šīs problēmas risināšanai,” sacīja Kāls.
Krievijas prasības, kas tika izvirzītas sarunās Stambulā aptuveni pirms nedēļas, bija pierādījums tam, ka ir nepieciešama Ukrainas kapitulācija “un nekas vairāk”.
