Ekonomiskā aktivitāte Krievijā pēc stabilizācijas vasaras mēnešos atkal sākusi kristies, piektdien preses konferencē sacīja Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina.
Septembrī parādījās lejupslīdes pazīmes, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par masu mobilizāciju, un simtiem tūkstošu pilsoņu, bēgot no iesaukšanas, steidzās uz ārzemēm.
“Starp iemesliem ir patērētāju pieprasījuma samazināšanās,” sacīja Nabiuļina, piebilstot, ka ekonomiskās lejupslīdes zemākais punkts valstī vēl ir priekšā, un tas būs jāgaida vismaz līdz 2023. gada vasarai.
Šogad, pēc piektdien publicētās precizētās centrālās bankas prognozes, Krievijas ekonomika zaudēs 3-3,5%, bet nākamgad kritums varētu būt vēl lielāks – līdz 4%.
Divus gadus pēc kārtas, kā uzskata Centrālā banka, Krievijas patērētājiem būs jāsavelk jostas: šogad viņu tēriņi tiks samazināti par 3-3,5%, bet nākamgad tie var kristies vēl par 3%.
Pēc Rosstat datiem, Krievijas pilsoņu reāli rīcībā esošie ienākumi uz kara fona samazinājušies tikai par 0,8%, bet reālās algas – par 3,2% (attiecīgi pēc 2. ceturkšņa un jūlija datiem). Un, lai gan oficiālā statistika liecina, ka dzīves līmeņa kritums izrādījies pat mazāks nekā Covid-19 pandēmijas laikā, mazumtirdzniecības ķēdes, kas ikdienā novērtē iedzīvotāju maksātspēju, gatavojas sliktākajam.
Katrs otrais lielākais mazumtirgotājs sagaida, ka ieņēmumi stagnēs vai samazināsies, un 88% kā galveno risku min patērētāju pieprasījuma sabrukumu, liecina NielsenIQ aptauja.
Mobilizācija jau ir novedusi pie patērētāju aktivitātes samazināšanās, un šis process turpināsies arī turpmākajos mēnešos, brīdina Centrālā banka. Nākamais iesaukšanas efekts būs “darbaspēka lieluma maiņa”, kas skars “piedāvājumu” – tas ir, preču un pakalpojumu ražošanu, norāda regulators.
“Mobilizācijas ietekme būs katastrofāla ekonomikai, taču tā būs ilgtermiņa,” sacīja Kalifornijas Universitātes Losandželosā profesors Oļegs Ichoki.
Jauniešu vecumā no 20 līdz 30 gadiem ir maz, viņš norāda: 90. gadu dzimstības krīzes rezultātā tā ir diezgan šaura demogrāfiskā grupa, kurā divdesmitgadnieku ir uz pusi mazāk nekā 30 gadus veco.
“Šo cilvēku masveida vervēšana radīs robu iedzīvotāju demogrāfiskajā struktūrā, un šī caurums lielā mērā ietekmēs gan ekonomisko, gan sociālo dzīvi,” saka Ichoki.
Kopumā ekonomika varētu zaudēt līdz pat miljonam cilvēku: papildus mobilizētajiem, lai izvairītos no projekta, valsti pameta līdz 700 000 krievu, vēsta Forbes, atsaucoties uz prezidenta administrācijas slēgtajām aplēsēm. Tas ir aptuveni 1% no pašreizējā darbaspēka, ko Ekonomikas attīstības ministrija lēš uz 75 miljoniem cilvēku.
Pilsoņu grupa darbspējas vecumā Krievijā jau ir ārkārtīgi maza, un mobilizācija un pieaugošais karā ievainoto un bojāgājušo skaits to samazinās vēl vairāk, norāda MVU profesore Natālija Zubareviča.
Galvenā problēma nav pat strādnieku zaudēšana, bet gan “smadzeņu aizplūšana”, viņa uztraucas: “Tie, kas aizbrauc, parasti ir izglītotāki un ar lielāku labklājības līmeni.”
