Par Krievijas ogļrūpniecības problēmām ziņots visa gada garumā. Putins tagad pieprasa no valdības steidzamu rīcību, lai to glābtu. Par to raksta Newsweek.
Svarīgākā un lielākā Krievijas ogļu pircēja Ķīna 2024.gada laikā krasi samazinājusi importu no Krievijas, liecina jaunākais Enerģētikas un tīra gaisa pētījumu centra (CREA) domnīcas ziņojums.
Saskaņā ar CREA teikto, Ķīna no janvāra sākuma līdz novembra beigām bija iegādājusies Krievijas ogles par 10,5 miljardiem ASV dolāru, salīdzinot ar 13,3 miljardiem ASV dolāru šajā pašā periodā pērn. Tāpēc imports sarucis pat par 21 procentu.
Saskaņā ar Krievijas Enerģētikas ministrijas datiem Ķīna pagājušajā gadā veidoja 48 procentus no visa Krievijas ogļu eksporta. Maskava ir otra lielākā ogļu eksportētāja uz Ķīnu aiz Indonēzijas, kuras īpatsvars Ķīnas kopējā importā šogad arī samazinājies.
Tomēr Ķīnas kopējais ogļu imports nav samazinājies. Ķīna ir aizstājusi Krievijas un Indonēzijas ogles, jo īpaši importējot vairāk no Mongolijas un Austrālijas, ar kurām tai ir brīvās tirdzniecības līgums.
CREA Krievija un ES analītiķis Vaibhavs Raghunandans izdevumam Newsweek sacīja, ka Krievijas ogļu rūpniecība 2024. gadā piedzīvos milzīgu triecienu.
Saskaņā ar Krievijas statistikas iestādes Rosstat datiem ogļu ražošana Krievijā janvārī-oktobrī samazinājusies par 1,7 procentiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Krievijas ogļu uzņēmumu tīrie zaudējumi janvārī-septembrī bija 91,3 miljardi rubļu (apmēram 838 miljoni eiro), savukārt 2023.gadā tie strādāja ar 380,4 miljardu rubļu peļņu.
Krievijas ogļu rūpniecības ražošanas izmaksas ir pieaugušas vienlaikus ar ogļu cenas kritumu. Krīzes situāciju veicinājušas arī loģistikas problēmas.
”Paredzams, ka 2024. gadā investīcijas Krievijas ogļu rūpniecībā samazināsies par aptuveni 30 procentiem, kas liecina par Krievijas ogļu rūpniecības drūmajām perspektīvām”, sacīja Raghunandans.
Putins aicina glābt ogļu rūpniecību
Ziņas par ogļu tirdzniecības nožēlojamo stāvokli plaši citētas arī Krievijā. Kremļa nostājai sekojošais ekonomiskais medijs Kommersant vēsta , ka Krievijas ogļu eksports uz Ķīnu ir samazinājies, taču izdevums savā sižetā salīdzina eksportu no 2024. līdz 2022.gadam – acīmredzot, lai skaitļi labāk izskatītos no Krievijas viedokļa.
Ceturtdien, 12.decembrī, Putins prezidenta un valdības sanāksmē aicināja veikt steidzamus pasākumus Krievijas ogļu uzņēmumu atbalstam.
Pēc Krievijas enerģētikas ministra Sergeja Civiļeva teiktā, Putins lika valdībai pēc iespējas ātrāk izstrādāt palīdzības paketi.
Brīdinājumi par Krievijas ogļrūpniecības stāvokli izskanējuši visa gada garumā, jo Krievijas valdības enerģētikas komisija jau pavasarī lēsa, ka krīze 2024.gadā var radīt zaudējumus līdz pat 450 miljardu rubļu (ap 4,6 miljardi eiro) apmērā.
Oktobrī Krievijas valsts enerģētikas tirgus uzraudzības centrs TEK brīdināja, ka ogļu kompānijas, kas cieš miljardu zaudējumus, atrodas uz bankrota sliekšņa.
