Pirms publicēt informāciju par notikušo, precizēsim situācijas ne tikai duālo, bet pat trīskāršo ietekmi uz Latviju, jo – no vienas puses, šos miljonus varēja saņemt, bet nesaņēma Latvijas iedzīvotāji, otrkārt, milzu negūtā peļņa būtu mūsu elektroenerģijas ražotājiem, bet treškārt, un tas jau ir jautājums nozares ministrijai un profesionāļiem – kāpēc notikušais vispār nekādi neietekmēja elektroenerģijas cenu Latvijā? Daudzas atbildes noteikti atradīsiet arī pašā stāstā par notikušo
Piektdien elektroenerģijas tirgū būs ekstrēma situācija, jo Norvēģijas uzņēmuma kļūdas dēļ elektrības cena Somijas tirgum biržā būtiski nokritusi, līdz nebijušiem mīnusiem.
Norvēģijas Kinect Energy AS kļūdaini piedāvāja Somijai vidēji 5787 megavatstundas elektroenerģijas. Tas atbilst pusei no Somijas prognozētā elektroenerģijas patēriņa.
Somijas enerģētikas uzņēmumus pārstāvošās Enerģētikas nozares asociācijas izpilddirektors Juka Leskela stāsta, ka kļūda Norvēģijas uzņēmumam izmaksās līdz pat desmitiem miljonu eiro, jo tā vai citādi būs jāpiegādā pārdotais.
Somijas elektroenerģijas ražotājiem tas var nozīmēt, ka Norvēģijas uzņēmumam elektroenerģija no viņiem ir jāiegādājas par ievērojami augstāku cenu nekā biržas cena.
”Uzņēmums pārdevis milzīgu daudzumu elektroenerģijas par cenu mīnus 500 eiro par megavatstundu. Un tam nav šīs elektrības, tāpēc uzņēmumam tā ir jāpērk par reālo dienas cenu, saka Leskela.
Viņš norāda, ka piektdienas ražotāju dienas cena vēl nav zināma, taču, ja tā būtu, piemēram, 100 eiro par megavatstundu, Norvēģijas uzņēmums zaudētu līdz 600 eiro par megavatstundu.
“Nozīmīga plaisa”
Savdabīgā situācija turpināsies visu dienu, taču Juka Leskela uzskata, ka tā liecina par satraucošu kļūdu.
Norvēģijas kompānijas izteikto piedāvājumu viņš sauc par absurdu. Leskela brīnās, kā šāds piedāvājums vispār varēja pamest Kinect Energy un pat tikt pieņemts elektrības biržā Nord Pool.
”Biržas sistēmā ir ievērojams robs, ja tā nekonstatē, ka ir kāds pavisam nereāls piedāvājums, ko jebkurš uzreiz uztvertu kā kļūdu. Jā, ar to būtu jātiek galā automatizācijai.
Neprognozējama situācija
Pēc Leskeles teiktā, Norvēģijas uzņēmuma kļūdas pilnās sekas vēl nevar zināt. Sekas Somijas uzņēmumiem, kas pārdod elektroenerģiju, ir atkarīgas no tā, cik daudz elektroenerģijas tiek patērēts.
Piemēram, no patērētāja viedokļa, kurš noslēdzis elektroenerģijas biržas tipveida līgumu, ir galīgi noteikta piektdienas cena.
Ja Somijā iedzīvotāji tiks mudināti samazināt elektrības patēriņu vairāk, nekā prognozēts, arī tad pārdevējiem elektrība būs jāiegādājas par dienas cenu.
”Ja pārdevēja klienti patērē daudz vairāk elektroenerģijas, pārdevējs, protams, cietīs zaudējumus, ja tam būs jāiegādājas vairāk elektroenerģijas no tirgus”, saka Leskela.
Pat ieejot karstā saunā vai sildoties pie krāsns, patērētājam nevajadzētu domāt, ka viņš nopelna, pat ja biržas cena ir sasalšanas punktā. Taču tiks samaksāta pārdevēja marža, pamatmaksājums, uz patēriņu balstītā transferta cena un nodokļi tīkla uzņēmumam.
“Vadi sarkanā krāsā”
Norvēģijas uzņēmuma kļūda var atspoguļoties arī Somijā.
Tā kā no Norvēģijas Somijā bija gaidāms milzīgs elektroenerģijas daudzums, tika aprēķināts, ka piektdien no Somijas tiks eksportēts ievērojams elektroenerģijas apjoms.
”Birža aprēķināja, ka Somija ”sarkanos vadus” elektrībai novadīs uz Zviedriju ar tādu apjomu, cik vados vispār var satilpt, un uz Igauniju. Patiesībā gan var gadīties pretējais, ka Somija importēs elektroenerģiju no Zviedrijas, saka Leskela.
Arī Zviedrijas elektrotīkla uzņēmums Svenska Kraftnät izdeva savu biržas paziņojumu, kurā norādīja, ka ir gatavs neparastai situācijai.
Savukārt Somijas elektrotīkla uzņēmums Fingrid paziņoja, ka veic “darbības, lai līdzsvarotu ražošanu un patēriņu”, un vērsās pie patērētājiem.
”Fingrid cer, ka patērētāji uz lēto elektroenerģijas biržas cenu nereaģēs ar patēriņa palielināšanu, bet gan rīkotos kā ierastā piektdienā, pie normāla patēriņa. Tādā veidā patērētāji var darīt savu ieguldījumu, lai palīdzētu līdzsvarot ražošanu un patēriņu, teikts uzņēmuma paziņojumā presei.
