Sagaidot Miera samitu Šveicē, pasaules mediju interese bija vērsta uz Ukrainas kara pirmajā gadā radīto miera līguma projektu. Valstu vadītāji, kas pulcēsies samitā, centīsies iezīmēt ceļu uz Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu. Par to raksta Politico
“Un šī tikšanās noteikti izraisīs plašākas diskusijas par to, kā izbeigt karu – lai gan Ukrainas galvenie Rietumu atbalstītāji neredz iemeslu sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ir izrādījis maz cieņas pret likuma varu un starptautiskajām normām.” teikts rakstā.
Neraugoties uz daudzu politiķu pārliecību gan Ukrainā, gan pasaulē, ka Putins karu īsti neizbeigs, Kremlis cenšas pozicionēt sevi kā sarunām atvērtu valsti, kurai šķēršļus rada “spītīgā” Ukraina un tās Rietumu atbalstītāji.
Tajā pašā laikā Kremlis dod mājienus uz jaunām realitātēm, kas jāņem vērā miera sarunu laikā. Iespējams, runa ir par pēdējiem krievu panākumiem frontē un vēlmi saglabāt ieņemtās Ukrainas teritorijas.
Tomēr neveiksmīgā miera mēģinājuma laikā 2022. gadā Ukrainas pozīcijas bija vājākas un nākotne neskaidra. Rietumi šaubījās, vai Ukraina spēs stāties pretī Krievijai, un vilcinājās par sava atbalsta apjomu. Turklāt toreizējā aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka un viņa padomnieka Mihailo Podoļaka pārstāvētā Ukrainas puse šaubījās, vai Kremlis patiešām ir ieinteresēts kara izbeigšanā un pildīs panāktās vienošanās.
“Viņi var parakstīt dokumentus, bet vai viņi ievēro līgumus, tas ir cits jautājums… Atcerieties Budapeštas memorandu… Francijas prezidents Miterāns atteicās parakstīt šo dokumentu… un brīdināja mūsu prezidentu Leonīdu Kučmu: ” “Jaunekli, viņi jūs maldinās.” Pēc trīsdesmit gadiem krievi izdarīja tieši tā – viņi mūs pievīla,” sacīja Rezņikovs.
Tas pats notika 2022. Lielbritānija un ASV brīdināja Ukrainu par Krievijas nodomiem.
Pēc Andrija Jermaka teiktā, Maskava nemaz nevēlas “īstas sarunas”, vienīgais, kas tai derēs, ir Ukrainas kapitulācija.
“Mēs vienā brīdī atkal sēstos pie sarunu galda, ja agresors būtu gatavs, tiešām gatavs vienoties par taisnīgu mieru, bet ne par savu pasaules versiju,” sacīja Jermaks.
Viņš piebilda, ka pastāv liels risks, ka, kamēr Ukraina mēģinās piekāpties, Krievija meklēs veidu, kā izvairīties no savu solījumu pildīšanas.
“Ukrainas amatpersonas saka, ka Krievijas līderim sarunas ir tikai vēl viens ierocis, lai novērstu uzmanību, aizkavētu, dotu laiku manevrēt un notvert lamatās labsirdīgos un naivos,” raksta Politico.
Pēc Mihailo Podoļaka domām, Krievija gatavojas vest ilgu karu un gaidīt, kamēr Rietumi nogurs un sāks meklēt kompromisu. Bet līdz šim šim konfliktam nav kompromisa risinājuma.
“Mēs esam sasnieguši punktu, kurā vairs nevarat izlemt apsēsties un risināt sarunas. Kāpēc? Tāpēc, ka šis karš nav par Ukrainas teritoriju. Šis ir karš par noteikumiem, pēc kuriem dzīvosim jūs un es, un Krievija dzīvos Ja Krievija nezaudēs, tad ārpolitikas dominējošās formas būs autokrātija un vardarbība.
