Saskaņā ar likumu jaunas Ukrainas prezidenta vēlēšanas nevar rīkot karastāvokļa laikā. Daudzi ukraiņi ir noskaņoti pretrunīgi pret Zelenski, taču vairākums atbalsta viņu prezidenta amatā līdz kara beigām.
No nedēļas sākuma Ukrainā iestājas jauns politiski nenoteikts laiks. Prezidenta Volodimira Zeļenska pilnvaru termiņš valsts priekšgalā beigtos pirmdien, 20.maijā, ja valstī valdītu miers. Taču saskaņā ar likumu jaunas vēlēšanas nevar rīkot karastāvokļa laikā.
Pat ja likums atļautu vēlēšanas, demokrātiju būtu grūti realizēt. Apmēram piektā daļa no Ukrainas platības un ievērojama iedzīvotāju daļa atrodas okupācijas varas pakļautībā, turklāt frontē un ārzemēs ir daudz vēlētāju. Vēlēšanu organizēšana būtu arī finansiāli sarežģīta situācijā, kad valsts aizsardzībai nepieciešami visi resursi.
Turpinoties Krievijas agresijas karam, Zelenska pilnvaras turpinās arī nākotnē bez skaidra beigu punkta. Kā norāda Ukrainas politiskās vēstures pētnieks Konstantīns Skorkins , kurš raksta Kārnegī domnīcas lapās, valsts Konstitūcijā nav ierakstīts mehānisms, kā pagarināt prezidenta pilnvaru termiņu bez vēlēšanām.
”Ukrainas juristi norādījuši, ka šāda mehānisma neesamība ir apzināts lēmums, lai mazinātu varas ļaunprātīgas izmantošanas risku. Tajā pašā laikā Ukrainas vēlēšanu likumi aizliedz rīkot vēlēšanas kara stāvoklī”, raksta Skorkins.
Ukrainas Konstitūcija nosaka, no vienas puses, ka prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, bet, no otras puses, prezidents ieņem amatu līdz viņa pēcteča ievēlēšanai.
Sabiedrības diskusijās izceļas divi dažādi Zelenska tēli: viens ir varonīgais prezidents agresijas kara sākumā, kurš nepadevās, saskaroties ar šķietami milzīgu uzbrukumu. Valstsvīrs, kurš atbildēja, ka viņam vajadzīga “munīcija, nevis aizbraukšana”, kad ASV piedāvāja viņam iespēju aizbēgt.
”Labi, ka viņš nav padevies”, sacīja 56 gadus vecā Natālija Harkivā.
”Kā labu es pieminu to, ka viņš neaizbēga. Viņš neatteicās no mūsu teritorijām un organizēja pretošanos, un viņš cīnās par mūsu tautu”, sacīja 32 gadus vecā Darja no Vinnicas.
Tomēr pēc vairāk nekā divus gadus ilgā kara Darjas attieksme pret Zelenski un viņa administrāciju ir dalīta. Par prezidenta vadības stilu var teikt daudz kritizējoša
”Daži viņa lēmumi ir bijuši ja ne nepamatoti, tad laikam neatbilstoši. Tās ir, piemēram, vadītāju maiņas. Es domāju, ka šajā situācijā no tā nekas labs neiznāks, sacīja Darja .
Viens no visvairāk kritizētajiem Zelenska lēmumiem kara laikā bija valsts bruņoto spēku populārā komandiera Valērija Zalužnija atlaišana februārī. Vadības maiņas ir iedragājušas uzticību Zelenska valdībai.
”Mana uzticēšanās viņam mazinās. Es nevaru runāt sabiedrības vārdā, bet arī manās aprindās krītas uzticība. Parasti saka, ka Zelenskis ir kara laika prezidents. Pirms kara sākuma Zelenska atbalsts jau bija krities”, stāsta 26 gadus vecais Daniils Kijivā.
Kopš kara sākuma Zelenska atbalsts ir nepārprotami samazinājies, taču nedaudz vairāk nekā 60 procenti cilvēku joprojām ir zināmā mērā ir apmierināti ar Zelenska veikumu, liecina pētnieku grupas Rating februārī veiktā aptauja, vēsta plašsaziņas līdzekļi.
Arī pēc Daniila domām, tā bija drosmīga rīcība, ka Zelenskis nebēga, kad sākās karš. Kopš tā laika patriotiskā aura ap kara prezidenta galvu ir mazinājusies.
”Pusgadu vai gadu pēc kara sākuma Zelenska atbalsts sāka samazināties daudzu iemeslu dēļ, arī manā gadījumā. Cēloņi cita starpā bija šis mobilizācijas likums.
Ja par Zelenska valdības rīcību ir daudz ko kritizēt, vai par spīti karam būtu jārīko jaunas vēlēšanas?
”Tas ir labs jautājums. Likums saka, ka jaunas vēlēšanas nevar rīkot, ja ir kara stāvoklis. Tas ir grūts jautājums. Un kurš nāks pēc Zelenska? Ja tagad būtu vēlēšanas, es teiktu, ka Zelenskis droši vien būtu uzvarējis, bet to nevar teikt pilnīgi droši. Bet, ja skatās plašāk, tagad nav iespējams rīkot vēlēšanas, jo mums ir okupētas teritorijas, kuras nevar balsot. Vēlēšanas jārīko visā valstī, pretējā gadījumā tās pilnībā neatspoguļos tautas gribu, saka Daniila.
Pagaidām vispārējais ukraiņu viedoklis ir tāds, ka Zelenskis turpinās ieņemt amatu līdz kara beigām. Februārī Kijivas Socioloģijas institūta KIIS veiktajā aptaujā, kurā piedalījās aptuveni 1200 respondentu, 69% aptaujāto norādīja, ka Zelenskim jāturpina ieņemt amatu līdz karastāvokļa beigām.
Tikai viens no desmit aptaujātajiem atbalstīja vēlēšanu rīkošanu karadarbības laikā un nepieciešamo izmaiņu veikšanu likumā. Tikpat neliela daļa atbalstīja prezidenta pienākumu nodošanu parlamenta priekšsēdētājam. Tikai četri procenti atbalstīja karastāvokļa pārtraukšanu vēlēšanu rīkošanai.
Karastāvoklis Ukrainā tika izsludināts 2022. gada 24. februārī pēc tam, kad Krievija uzsāka vērienīgu iebrukumu valstī.
Krievija Ukrainas vēlēšanu pārcelšanu izmantojusi kā propagandas ieroci
“Es uzskatu, ka Zelenska liktenis ir apzīmogots, un daudzi Ukrainā drīz apšaubīs viņa leģitimitāti,” aprīļa beigās medijiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, vēstīja Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.
Krievijas ilggadējais un autokrātiskais prezidents Vladimirs Putins oficiāli tika ”pārvēlēts” martā notikušajās prezidenta vēlēšanās un oficiāli stājās amatā maija sākumā. Vēlēšanas notika arī Ukrainas okupētajās teritorijās.
Krievijas vēlēšanas kopumā tika uzskatītas par rūpīgi izstrādātu izrādi, kurā neviens reāls Putina politikas pretinieks nedrīkstēja kandidēt. Taču, pateicoties viltus vēlēšanām, Krievija savā propagandā var izlikties demokrātiskāka par Ukrainu.
”Situācija izplūst vistumšākajā ironijā. Regulārā varas maiņa bija viens no Ukrainas demokrātijas sasniegumiem, kas to atšķīra no vairuma citu postpadomju valstu, īpaši Krievijas un Baltkrievijas, Carnegie tīmekļa vietnē raksta pētnieks Konstantīns Skorkins.
Ukraina brīdinājusi savus sabiedrotos, ka Krievija veido propagandas kampaņu, kuras mērķis ir graut ticību Zelenska pozīcijām gan Ukrainā, gan viņu atbalstošajās rietumvalstīs. Par to ziņo Kyiv Independent.
Krievija kopš 2014. gada Maidana revolūcijas ir apšaubījusi Ukrainas režīma leģitimitāti. Tautas sacelšanās, kuras rezultātā tika gāzts prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičs, Kremļa propagandā nodēvēts par valsts apvērsumu, bet pašreizējā Ukrainas administrācija – par “Kijivas režīmu”.
Oficiālajā komunikācijā Ukrainas valdība klusē par Zelenska leģitimitātes tēmu, un prezidenta birojs maijā atteicās komentēt šo tēmu izdevumam ”Kyiv Independent”.
Miera laikā prezidenta vēlēšanas būtu notikušas marta beigās. Ukrainas parlaments jau kādu laiku darbojas bez jauna tautas mandāta, jo bez kara parlamenta vēlēšanas būtu notikušas pagājušā gada oktobrī. Kā norāda ”Kyiv Independent”, tomēr valsts parlamenta pilnvaru turpināšana karastāvokļa laikā konstitūcijā atšķirībā no prezidenta ir paredzēta atsevišķi.
Zelenska oponenti iestājušies par labu tam, ka parlamenta spīkeram jākļūst par prezidenta pienākumu izpildītāju. Pašreizējais Ukrainas parlamenta jeb Augstākās Radas spīkers un Zelenska partijas biedrs Ruslans Stefančuks apliecinājis, ka Zelenskis turpinās ieņemt amatu līdz nākamā prezidenta ievēlēšanai.
Taču robežlīnijas parlamentā ir padziļinājušās, un spīkers vēl var mainīties, ja Zelenska oponenti dabūs savu, Kārnegi centra mājaslapā raksta pētnieks Konstantīns Skorkins.
Saistībā ar Maidana revolūciju 2014.gadā toreizējais parlamenta priekšsēdētājs Oleksandrs Turčinovs uz laiku pārņēma prezidenta pienākumus pēc prezidenta Viktora Janukoviča aizbēgšanas uz Krieviju. Janukoviča pēctecis bija Petro Porošenko . Zelenskis nomainīja Porošenko 2019. gadā.
Galīgo vārdu par Zelenska nostāju varētu teikt Ukrainas Konstitucionālā tiesa, taču līdz šim šis jautājums nav nonācis izskatīšanā. Tiesa šobrīd cieš no darbinieku trūkuma, turklāt tiek mēģināts to pilnībā reformēt. Ukrainas Konstitucionālo tiesu ir apgrūtinājuši vairāki korupcijas skandāli, un tās kapitālais remonts tika uzskatīts par galveno soli Ukrainas ceļā uz dalību ES.
